Kā kolektīvo neveiksmi padarīt par kolektīvo veiksmi?

  • Eva-Maria Kangro
  • 12.09.2023.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Lai kļūtu par iedvesmojošu runātāju, kurš spēj aizraut lielus cilvēku pūļus, svarīgākais ir patiesa interese un degsme par izvēlēto tēmu vai jautājumu, savukārt runas un uzstāšanās prasmes iespējams uztrenēt un pilnveidot jebkurā vecumā. Grūtākais ir pārvarēt sevi un izkāpt ārpus komforta zonas – kad tas ir izdarīts, pārējais izdodas daudz vieglāk. Viena no jomām, kurā varam panākt pozitīvas pārmaiņas, iedvesmojot un uzrunājot sabiedrību, ir ilgtspēja.

Uzdrošināties uzstāties publiski un iedvesmot citus

Meklējot iedvesmojošus runātājus un lektorus, kuri ir gatavi veicināt labāku nākotni un pozitīvas pārmaiņas, Baltijas ilgtspējas festivāla Impact Day 2023 ietvaros sadarbībā ar Miltton tiek organizēts konkurss Impact Speaker Contest. Lai pieteiktos, iepriekšēja publiskās runas pieredze nav nepieciešama, vajag tikai iesūtīt 5 minūšu runu angļu valodā video formātā. Šādam konkursam ir divi mērķi – rosināt diskusiju par ilgtspējas jautājumiem, kā arī pamudināt cilvēkus pārvarēt sevi, uzdrošināties uzstāties publiski un iedvesmot citus.

Mūsdienās, kad ikdienā apstrādājam lielu informācijas apjomu, saņemot ziņas medijos, sociālajos medijos un citviet, spēja panākt, lai tiec sadzirdēts un uzklausīts, ir ļoti būtiska. Iemācoties sasniegt savu mērķauditoriju, iegūt un noturēt viņu uzmanību, varam panākt būtiskas pārmaiņas sabiedrībā. Turklāt to var paveikt ikviens. Tieši tāpēc konkursā nav ierobežojumu – var pieteikties gan uzņēmēji, kompāniju vadītāji, dažādu nozaru eksperti, studenti un ilgtspējas entuziasti. Galvenais ir vēlme viest pozitīvas pārmaiņas un sekmēt ilgtspējas procesus dažādās dzīves jomās.

Runāt par ilgtspēju – vienīgais veids, kā panākt pārmaiņas

Baltijas valstu iedzīvotāji kā sabiedrība kopumā ir zinoši un gatavi runāt par ilgtspējas jautājumiem, esam gatavi pacelt balsi, lai notiktu pozitīvas pārmaiņas. Festivālā, salīdzinot ar pagājušo gadu, dalībnieku skaits ir dubultojies, un arī konkurss tiek organizēts plašāk – šogad jau visas Baltijas līmenī. Tas apliecina, ka ilgtspēja mūsu sabiedrībā ir būtiska tēma. Un tā ir šeit uz palikšanu, tāpēc mums par to ir jārunā.

Runāšana par kādu jautājumu, tai skaitā ilgtspēju, ir vienīgais veids, kā rosināt pārmaiņas. Ja vēlamies kaut ko sasniegt, nevaram sēdēt rokas klēpī salikuši, ir jāiet, jākāpj ārā no savas komforta zonas un jāizplata ideja. Pirmais solis vienmēr ir pats grūtākais, tāpēc ar konkursa palīdzību vēlamies radīt platformu, lai to atvieglotu. Turklāt pirmās konkursa kārtas notiek attālināti, nav pat nekur jādodas, nepieciešams tikai ierakstīt piecu minūšu video. Raugoties uz iedvesmojošiem un pasaulē pazīstamiem runātājiem, der atcerēties, ka arī viņi kādreiz bija cilvēki, kuriem nācās izkāpt no savas komforta zonas, uzstājoties publikas priekšā pirmo reizi.

Šā gada tēma ir "Vai mēs darām pietiekami?" – ar tās palīdzību vēlamies uzzināt, ko varam sasniegt, darbojoties visi kopā, un kā kolektīvo neveiksmi padarīt par kolektīvo veiksmi? Izvēloties jautājumu, kas ir svarīgs un nozīmīgs mums pašiem, daudz vieglāk spēsim aizraut arī citus, tāpēc aicinu cilvēkus uzdrīkstēties, izvēlēties sev tuvu tēmu, kas var mainīt pasauli uz labo pusi, un runāt par to skaļi, aicinot citus pievienoties!

 

Autore ir psiholoģe, uzņēmuma Miltton New Nordics partnere

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Zane Segruma

Mācies mākslīgo intelektu – un mācies kopā ar to

Mākslīgais intelekts (MI) maina ne tikai to, kā mēs strādājam, bet arī to, kā mēs ikdienā mācāmies jaunas lietas – vai nu tās būtu nepieciešamas darbam, vaļaspriekiem vai citām tūlītējām vajadzībām. Turklāt unikāla ir ne tikai mūsu pieeja zināšanu apguvei, bet tehnoloģija kā tāda, jo tā spēj uzlabot un pilnveidot savas zināšanas kopā ar mums. Šīs sistēmas ne tikai izpilda uzdevumus – tās spēj spriest, plānot un pilnveidoties sadarbībā ar cilvēku. Līdz ar to mācīšanās kļūst par divvirzienu procesu: cilvēks māca MI, un MI māca cilvēku. Tā ir iespēja, bet arī atbildība.

Viedoklis Kristīne Gruzinska

Bez datiem nav rīcības: kāpēc mājsaimniecību budžeta apsekojums ir kritiski svarīgs datos balstītai politikai

Energoresursu cenu būtiskās svārstības Covid-19 pandēmijas, ģeopolitiskās situācijas un pēc-pandēmijas periodā uzskatāmi pierādīja, cik nozīmīga ir kvalitatīva statistika, lai politiskie lēmumi būtu pamatoti un atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Valdības atbalsta pasākumi elektrības un apkures rēķinu kompensēšanai tika balstīti tieši mājsaimniecību budžeta apsekojuma (MBA) datos – bez tiem nebūtu iespējams saprast, kurās iedzīvotāju grupās situācija ir visgrūtākā un kāds atbalsta apmērs patiešām ir nepieciešams.

Viedoklis Ieva Jāgere

Latvijai jābeidz domāt par sevi kā mazu tirgu

Latvijā joprojām ir dzīva retorika: “mēs esam mazi”. Tā ir frāze, kurai investīciju vidē nav nozīmes, jo investori sen vairs neskatās uz valstīm pēc tirgus izmēra. Viņi meklē kvalitāti, uzticamību un stabilitāti. Tieši šie faktori bija vispārliecinošāk jūtami mūsu valsts dalības “EXPO 2025 Osaka” laikā.

Viedoklis Rauls Eametss

Baltijas ekonomika uz pārmaiņu sliekšņa: ko 2026. gads nesīs Latvijai?

Latvijas ekonomikas izaugsme ir lēna, joprojām atpaliekot no Lietuvas, turklāt ārējie riski pieaug – Vācijas un Polijas bremzēšanās, parādu kāpums eirozonā un iespējamā ASV recesija rada spiedienu 2026. gadā pārskatīt Latvijas eksporta prioritātes, nodokļu politiku un investīciju virzienus.

Jaunākajā žurnālā