Kā kolektīvo neveiksmi padarīt par kolektīvo veiksmi?

  • Eva-Maria Kangro
  • 12.09.2023.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Lai kļūtu par iedvesmojošu runātāju, kurš spēj aizraut lielus cilvēku pūļus, svarīgākais ir patiesa interese un degsme par izvēlēto tēmu vai jautājumu, savukārt runas un uzstāšanās prasmes iespējams uztrenēt un pilnveidot jebkurā vecumā. Grūtākais ir pārvarēt sevi un izkāpt ārpus komforta zonas – kad tas ir izdarīts, pārējais izdodas daudz vieglāk. Viena no jomām, kurā varam panākt pozitīvas pārmaiņas, iedvesmojot un uzrunājot sabiedrību, ir ilgtspēja.

Uzdrošināties uzstāties publiski un iedvesmot citus

Meklējot iedvesmojošus runātājus un lektorus, kuri ir gatavi veicināt labāku nākotni un pozitīvas pārmaiņas, Baltijas ilgtspējas festivāla Impact Day 2023 ietvaros sadarbībā ar Miltton tiek organizēts konkurss Impact Speaker Contest. Lai pieteiktos, iepriekšēja publiskās runas pieredze nav nepieciešama, vajag tikai iesūtīt 5 minūšu runu angļu valodā video formātā. Šādam konkursam ir divi mērķi – rosināt diskusiju par ilgtspējas jautājumiem, kā arī pamudināt cilvēkus pārvarēt sevi, uzdrošināties uzstāties publiski un iedvesmot citus.

Mūsdienās, kad ikdienā apstrādājam lielu informācijas apjomu, saņemot ziņas medijos, sociālajos medijos un citviet, spēja panākt, lai tiec sadzirdēts un uzklausīts, ir ļoti būtiska. Iemācoties sasniegt savu mērķauditoriju, iegūt un noturēt viņu uzmanību, varam panākt būtiskas pārmaiņas sabiedrībā. Turklāt to var paveikt ikviens. Tieši tāpēc konkursā nav ierobežojumu – var pieteikties gan uzņēmēji, kompāniju vadītāji, dažādu nozaru eksperti, studenti un ilgtspējas entuziasti. Galvenais ir vēlme viest pozitīvas pārmaiņas un sekmēt ilgtspējas procesus dažādās dzīves jomās.

Runāt par ilgtspēju – vienīgais veids, kā panākt pārmaiņas

Baltijas valstu iedzīvotāji kā sabiedrība kopumā ir zinoši un gatavi runāt par ilgtspējas jautājumiem, esam gatavi pacelt balsi, lai notiktu pozitīvas pārmaiņas. Festivālā, salīdzinot ar pagājušo gadu, dalībnieku skaits ir dubultojies, un arī konkurss tiek organizēts plašāk – šogad jau visas Baltijas līmenī. Tas apliecina, ka ilgtspēja mūsu sabiedrībā ir būtiska tēma. Un tā ir šeit uz palikšanu, tāpēc mums par to ir jārunā.

Runāšana par kādu jautājumu, tai skaitā ilgtspēju, ir vienīgais veids, kā rosināt pārmaiņas. Ja vēlamies kaut ko sasniegt, nevaram sēdēt rokas klēpī salikuši, ir jāiet, jākāpj ārā no savas komforta zonas un jāizplata ideja. Pirmais solis vienmēr ir pats grūtākais, tāpēc ar konkursa palīdzību vēlamies radīt platformu, lai to atvieglotu. Turklāt pirmās konkursa kārtas notiek attālināti, nav pat nekur jādodas, nepieciešams tikai ierakstīt piecu minūšu video. Raugoties uz iedvesmojošiem un pasaulē pazīstamiem runātājiem, der atcerēties, ka arī viņi kādreiz bija cilvēki, kuriem nācās izkāpt no savas komforta zonas, uzstājoties publikas priekšā pirmo reizi.

Šā gada tēma ir "Vai mēs darām pietiekami?" – ar tās palīdzību vēlamies uzzināt, ko varam sasniegt, darbojoties visi kopā, un kā kolektīvo neveiksmi padarīt par kolektīvo veiksmi? Izvēloties jautājumu, kas ir svarīgs un nozīmīgs mums pašiem, daudz vieglāk spēsim aizraut arī citus, tāpēc aicinu cilvēkus uzdrīkstēties, izvēlēties sev tuvu tēmu, kas var mainīt pasauli uz labo pusi, un runāt par to skaļi, aicinot citus pievienoties!

 

Autore ir psiholoģe, uzņēmuma Miltton New Nordics partnere

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Kristīne Jarinovska

Ko dos Kuldīgas likums?

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija retā izbraukuma sēdē 2025. gada 28. oktobrī Kuldīgas rātsnamā apsprieda Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likuma projektu. Šobrīd tas 2025. gada 27. novembrī ir jau pieņemts Saeimā 1. lasījumā. Īstais brīdis apspriest un palūkoties, ko sabiedrībai dotu likums par vienas pilsētas centru. Uzreiz jāpiebilst, ka neesmu likumprojekta autore un neesmu nekā piedalījusies tā izveidē, līdz ar to lūdzu atvainot, ja turpmākā kritika vai uzslavas radušās ierobežotas informācijas apstākļos.

Viedoklis Maija Katkovska

Kas ir "čata ruletes" un kāpēc tās ir bīstamas bērniem?

Laikā, kad nebija pieejami viedtālruņi, viena no bērnu izklaidēm bija zvanīt uz svešu telefona numuru, lai parunātu muļķības un ākstītos. Šobrīd izklaide atgriezusies tā dēvēto “čata rulešu” formā – video platformās, kur sarunu biedri tiek atlasīti pēc nejaušības principa un tad saslēgti videozvanā. 

Viedoklis Ausma Rozentāle

Valoda, vide un motivācija – kas senioriem palīdz apgūt digitālās prasmes?

Digitālās prasmes ir kļuvušas par ikdienišķu nepieciešamību. Kā saņemam valsts pakalpojumus, kā pierakstāmies pie ārsta vai saņemam medikamentus, kā veicam bankas maksājumus vai pat komunicējam ar tuviniekiem, - tas viss arvien vairāk notiek tiešsaistē. Tomēr OECD dati liecina, ka vairāk nekā puse senioru valstīs ar labu interneta pieejamību joprojām jūtas nedroši digitālajā vidē vai izmanto internetu tikai minimālām vajadzībām.

Viedoklis Pēteris Strautiņš

Kļūst labāk – par IKP izmaiņām šā gada 3. ceturksnī

Kļūst labāk – tā divos vārdos var raksturot šodien publicētos IKP datus. Ekonomikas pieaugums gada griezumā ir sasniedzis 2,5%. Tas nav izcili, taču ārpus pandēmijas svārstību perioda, kad dažkārt iespaidīgu kāpumu radīja saimnieciskās darbības administratīva ierobežošana gadu iepriekš, šis ir labākais rādītājs kopš 2018. gada beigām.

Jaunākajā žurnālā