Kā kolektīvo neveiksmi padarīt par kolektīvo veiksmi?

  • Eva-Maria Kangro
  • 12.09.2023.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Lai kļūtu par iedvesmojošu runātāju, kurš spēj aizraut lielus cilvēku pūļus, svarīgākais ir patiesa interese un degsme par izvēlēto tēmu vai jautājumu, savukārt runas un uzstāšanās prasmes iespējams uztrenēt un pilnveidot jebkurā vecumā. Grūtākais ir pārvarēt sevi un izkāpt ārpus komforta zonas – kad tas ir izdarīts, pārējais izdodas daudz vieglāk. Viena no jomām, kurā varam panākt pozitīvas pārmaiņas, iedvesmojot un uzrunājot sabiedrību, ir ilgtspēja.

Uzdrošināties uzstāties publiski un iedvesmot citus

Meklējot iedvesmojošus runātājus un lektorus, kuri ir gatavi veicināt labāku nākotni un pozitīvas pārmaiņas, Baltijas ilgtspējas festivāla Impact Day 2023 ietvaros sadarbībā ar Miltton tiek organizēts konkurss Impact Speaker Contest. Lai pieteiktos, iepriekšēja publiskās runas pieredze nav nepieciešama, vajag tikai iesūtīt 5 minūšu runu angļu valodā video formātā. Šādam konkursam ir divi mērķi – rosināt diskusiju par ilgtspējas jautājumiem, kā arī pamudināt cilvēkus pārvarēt sevi, uzdrošināties uzstāties publiski un iedvesmot citus.

Mūsdienās, kad ikdienā apstrādājam lielu informācijas apjomu, saņemot ziņas medijos, sociālajos medijos un citviet, spēja panākt, lai tiec sadzirdēts un uzklausīts, ir ļoti būtiska. Iemācoties sasniegt savu mērķauditoriju, iegūt un noturēt viņu uzmanību, varam panākt būtiskas pārmaiņas sabiedrībā. Turklāt to var paveikt ikviens. Tieši tāpēc konkursā nav ierobežojumu – var pieteikties gan uzņēmēji, kompāniju vadītāji, dažādu nozaru eksperti, studenti un ilgtspējas entuziasti. Galvenais ir vēlme viest pozitīvas pārmaiņas un sekmēt ilgtspējas procesus dažādās dzīves jomās.

Runāt par ilgtspēju – vienīgais veids, kā panākt pārmaiņas

Baltijas valstu iedzīvotāji kā sabiedrība kopumā ir zinoši un gatavi runāt par ilgtspējas jautājumiem, esam gatavi pacelt balsi, lai notiktu pozitīvas pārmaiņas. Festivālā, salīdzinot ar pagājušo gadu, dalībnieku skaits ir dubultojies, un arī konkurss tiek organizēts plašāk – šogad jau visas Baltijas līmenī. Tas apliecina, ka ilgtspēja mūsu sabiedrībā ir būtiska tēma. Un tā ir šeit uz palikšanu, tāpēc mums par to ir jārunā.

Runāšana par kādu jautājumu, tai skaitā ilgtspēju, ir vienīgais veids, kā rosināt pārmaiņas. Ja vēlamies kaut ko sasniegt, nevaram sēdēt rokas klēpī salikuši, ir jāiet, jākāpj ārā no savas komforta zonas un jāizplata ideja. Pirmais solis vienmēr ir pats grūtākais, tāpēc ar konkursa palīdzību vēlamies radīt platformu, lai to atvieglotu. Turklāt pirmās konkursa kārtas notiek attālināti, nav pat nekur jādodas, nepieciešams tikai ierakstīt piecu minūšu video. Raugoties uz iedvesmojošiem un pasaulē pazīstamiem runātājiem, der atcerēties, ka arī viņi kādreiz bija cilvēki, kuriem nācās izkāpt no savas komforta zonas, uzstājoties publikas priekšā pirmo reizi.

Šā gada tēma ir "Vai mēs darām pietiekami?" – ar tās palīdzību vēlamies uzzināt, ko varam sasniegt, darbojoties visi kopā, un kā kolektīvo neveiksmi padarīt par kolektīvo veiksmi? Izvēloties jautājumu, kas ir svarīgs un nozīmīgs mums pašiem, daudz vieglāk spēsim aizraut arī citus, tāpēc aicinu cilvēkus uzdrīkstēties, izvēlēties sev tuvu tēmu, kas var mainīt pasauli uz labo pusi, un runāt par to skaļi, aicinot citus pievienoties!

 

Autore ir psiholoģe, uzņēmuma Miltton New Nordics partnere

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Oskars Hartmanis

Kāpēc īpašumus apdrošinām vismazāk Baltijā un ko tas mums maksā?

Nekustamais īpašums ir viena no finansiāli nozīmīgākajām investīcijām. Nereti ilgstoši plānota, finansiāli un arī emocionāli dārga. Privātajā sektorā – daudzu ģimeņu vienīgā mājvieta, savukārt uzņēmumiem – ne tikai pamatlīdzeklis, bet arī to veiksmīgas darbības asinsrite. Tāpēc interesants šķiet fakts, ka Latvijā apdrošināti tiek vien ap 50 % nekustamo īpašumu, tai pat laikā Igaunijā aptuveni 80 %, bet Lietuvā 60 – 70 %.

Viedoklis Katrīne Pļaviņa-Mika

Uzņēmējdarbības brīvība Latvijā 2026. gadā: galvenie riski un politikas virzieni

2026. gadā uzņēmējdarbības vidi Latvijā noteiks nevis viena strukturāla reforma, bet vairāku regulējuma iniciatīvu kopums dažādās nozarēs. Šīs iniciatīvas, kas bieži tiek pamatotas ar sabiedrības interesēm, kopumā sašaurina uzņēmēju rīcības brīvību un palielina izmaksas, lai izpildītu jaunās politiķu prasības.

Viedoklis Signe Bāliņa

Jauda un lepnums – Latvijas IKT nozares veiksmes stāsts

Latvijas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas veicināšana ir aktuāla tēma, un publiskajā diskusijā nereti tiek uzsvērti izaicinājumi. Taču tikpat svarīgi ir izcelt arī veiksmes stāstus, kas iedvesmo un parāda mūsu potenciālu. Viens no šādiem piemēriem ir Latvijas IKT nozare – dinamiska, inovatīva un starptautiski konkurētspējīga. Tā nepārtraukti apliecina vietējo uzņēmumu spēju radīt modernus risinājumus, kas veido pievienoto vērtību un stiprina Latvijas pozīcijas globālajā tirgū.

Viedoklis Tobias Linds

Maksājumu eksperts: Cīņa ar krāpniekiem ir izraisījusi kļūdaini pozitīvu gadījumu epidēmiju

Mēs dzīvojam neskaidros laikos, un tas pilnā mērā attiecas arī uz mazumtirdzniecības nozari. Eksperti prognozē, ka jau tā sarežģītajā ekonomiskajā vidē uzņēmumiem nāksies saskarties ar pieaugošām izmaksām un sarūkošām peļņas maržām. Taču šī ir tikai viena daļa no izaicinājumiem. Tirgotājiem ik dienu jāaizsargājas pret arvien sarežģītākiem krāpniecības riskiem, un šajā cīņā nereti cieš arī godprātīgi klienti, kļūstot par kļūdaini pozitīvu aizdomu upuriem.

Jaunākajā žurnālā