Kartupeļi latviešiem ir svarīga pārtikas sastāvdaļa, bet vai varam iedomāties, ka Latvijā vairs vispār neaugs kartupeļi vai to raža samazināsies par 50%? Šausmas! Bet tā ir realitāte, ja Latvijā parādīsies kartupeļu karantīnas organisms Ralstonia solanacearum.
Eiropas Savienībā no trešajām valstīm kartupeļus ievest nedrīkst, tomēr sociālajos tīklos dažkārt parādās informācija par dārzniekiem entuziastiem, kas savas kolekcijas papildināšanai slepus čemodānā ieved, piemēram, kartupeļu bumbuļus no Dienvidamerikas. Kaut šķietami sākotnēji šāda rīcība lielu ļaunumu nenodara, patiesībā apdraudēta tiek kartupeļu audzēšana visā Latvijā.
Ralstonia solanacearum ir baktērija, kas izraisa slimību – kartupeļu tumšo gredzenpuvi. Foto no European and Mediterranean Plant Protection Organization (EPPO)
Iepriekš pieminētais kartupeļu karantīnas organisms Ralstonia solanacearum ir baktērija, kas izraisa slimību – kartupeļu tumšo gredzenpuvi. Diemžēl šī baktērija nav vienīgā, kas potenciāli apdraud kartupeļu audzēšanu un kas varētu radīt lielus postījumus.
Ne velti Eiropas Savienībā ir vesels saraksts ar karantīnas organismiem – tie ir baktērijas, nematodes, vīrusi, sēnes, kā arī kukaiņi un citi kaitēkļi ar paaugstinātu bīstamību un spēju izraisīt postošas augu slimības, kuras apkarot bieži vien var, tikai pilnībā iznīcinot augus, sējumus, dārzu vai siltumnīcu. Citiem vārdiem sakot, karantīnas organismi ir kaitīgie organismi, kuri Eiropas Savienībā nav sastopami vai ir sastopami ierobežotās teritorijās, kuri tiek aktīvi ierobežoti un var radīt nepieņemamu ekonomisku, ar vidi saistītu vai sociālu ietekmi.
Tā izskatās inficēta kartupeļa laksts. Foto no European and Mediterranean Plant Protection Organization (EPPO)
Lai uzlabotu vispārējo kartupeļu fitosanitāro stāvokli, kartupeļu audzētājiem katru gadu jāatjauno sēklas materiāls ar sertificētiem sēklas kartupeļiem 10% apmērā no apstādāmās platības. Un šajā stāstā atslēgas vārds ir “sertificētiem” – tas nozīmē, ka sēklas kartupeļi ir pārbaudīti un brīvi no karantīnas organismiem.
Lai uzlabotu iedzīvotāju izpratni par augu veselības nozīmi un mūsu ikdienas rīcību, kas to apdraud, jūlija beigās Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde EFSA, Eiropas Komisija un ES dalībvalstis uzsāka kampaņu Augu veselība – dzīvībai jeb #PlantHealth4Life. Aicinu atbalstīt kampaņu! Kampaņas #PlantHealth4Life tīmekļvietnē ir pieejami materiāli, kas tulkoti arī latviešu valodā – materiāli presei, videomateriāli un sociālo mediju ziņojumi, kurus varat kopīgot savos kanālos. Kopīgiem spēkiem mēs varam nodrošināt veselīgāku nākotni sev, sabiedrībai kopumā un videi!
Autore ir Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta Fitosanitārās uzraudzības daļas vecākā inspektore
Komentāri (1)
QAnon 25.08.2023. 11.36
Nekas, ēdīsim batātes, kuras mūsu vasaras laikā Latvijā var izaudzēt zem plēves, kā to dara Vācijā, lai sezonas laikā novāktu divas dažādu dārzeņu ražas. Ne visiem patiks to saldenā garša, bet cilvēki gan jau pieradīs.
Jāpiemin, ka tas nav naktenis, kā kartupelis, paprika, tomāts vai vai baklažāns, pret ko ļoti iebilst daudzi uzturzinātnieki. Jādomā, ka arī krievu necilvēcību simboli, kolorado vaboļi, tās neēd.
Personīgi es tās ēdu divus ziemas mēnešus no vietas, kad man pazīstams lielsaimnieks bija nopircis, vai dabūjis par velti veselu kravu nedaudz iebojātu batāšu, ko izbarot gaļas liellopiem, tāpat, kā to miljonāru ģimenīte. Pēc bojāto vietu izgriešanas tās bija lieliskas ceptā, vai vārītā veidā un arī tagad viemēr, kur tās aug, es restorānā kartupeļu vietā pasūtu batātes.
0