Vai varam iedomāties, ka Latvijā vairs neaugs kartupeļi?

  • Jevgeņija Trofimova
  • 25.08.2023.
Raksta autore pie kampaņas "Augu veselība - dzīvībai" jeb #PlantHealth4Life plakāta. Publicitātes foto

Raksta autore pie kampaņas "Augu veselība - dzīvībai" jeb #PlantHealth4Life plakāta. Publicitātes foto

Kartupeļi latviešiem ir svarīga pārtikas sastāvdaļa, bet vai varam iedomāties, ka Latvijā vairs vispār neaugs kartupeļi vai to raža samazināsies par 50%? Šausmas! Bet tā ir realitāte, ja Latvijā parādīsies kartupeļu karantīnas organisms Ralstonia solanacearum.

Eiropas Savienībā no trešajām valstīm kartupeļus ievest nedrīkst, tomēr sociālajos tīklos dažkārt parādās informācija par dārzniekiem entuziastiem, kas savas kolekcijas papildināšanai slepus čemodānā ieved, piemēram, kartupeļu bumbuļus no Dienvidamerikas. Kaut šķietami sākotnēji šāda rīcība lielu ļaunumu nenodara, patiesībā apdraudēta tiek kartupeļu audzēšana visā Latvijā.

[caption id="attachment_526388" align="aligncenter" width="553"]

'Ralstonia solanacearum' ir baktērija, kas izraisa slimību – kartupeļu tumšo gredzenpuvi. Publicitātes foto
'Ralstonia solanacearum' ir baktērija, kas izraisa slimību – kartupeļu tumšo gredzenpuvi. Publicitātes foto  Foto - 
Ralstonia solanacearum ir baktērija, kas izraisa slimību – kartupeļu tumšo gredzenpuvi. Foto no European and Mediterranean Plant Protection Organization (EPPO)[/caption]

Iepriekš pieminētais kartupeļu karantīnas organisms Ralstonia solanacearum ir baktērija, kas izraisa slimību – kartupeļu tumšo gredzenpuvi. Diemžēl šī baktērija nav vienīgā, kas potenciāli apdraud kartupeļu audzēšanu un kas varētu radīt lielus postījumus.

Ne velti Eiropas Savienībā ir vesels saraksts ar karantīnas organismiem – tie ir baktērijas, nematodes, vīrusi, sēnes, kā arī kukaiņi un citi kaitēkļi ar paaugstinātu bīstamību un spēju izraisīt postošas augu slimības, kuras apkarot bieži vien var, tikai pilnībā iznīcinot augus, sējumus, dārzu vai siltumnīcu. Citiem vārdiem sakot, karantīnas organismi ir kaitīgie organismi, kuri Eiropas Savienībā nav sastopami vai ir sastopami ierobežotās teritorijās, kuri tiek aktīvi ierobežoti un var radīt nepieņemamu ekonomisku, ar vidi saistītu vai sociālu ietekmi.

Tā izskatās inficēta kartupeļa laksts. Publicitātes foto
Tā izskatās inficēta kartupeļa laksts. Publicitātes foto  Foto - 

Lai uzlabotu vispārējo kartupeļu fitosanitāro stāvokli, kartupeļu audzētājiem katru gadu jāatjauno sēklas materiāls ar sertificētiem sēklas kartupeļiem 10% apmērā no apstādāmās platības. Un šajā stāstā atslēgas vārds ir “sertificētiem” – tas nozīmē, ka sēklas kartupeļi ir pārbaudīti un brīvi no karantīnas organismiem.

Lai uzlabotu iedzīvotāju izpratni par augu veselības nozīmi un mūsu ikdienas rīcību, kas to apdraud, jūlija beigās Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde EFSA, Eiropas Komisija un ES dalībvalstis uzsāka kampaņu Augu veselība - dzīvībai jeb #PlantHealth4Life. Aicinu atbalstīt kampaņu! Kampaņas #PlantHealth4Life tīmekļvietnē ir pieejami materiāli, kas tulkoti arī latviešu valodā – materiāli presei, videomateriāli un sociālo mediju ziņojumi, kurus varat kopīgot savos kanālos. Kopīgiem spēkiem mēs varam nodrošināt veselīgāku nākotni sev, sabiedrībai kopumā un videi!

 

Autore ir Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta Fitosanitārās uzraudzības daļas vecākā inspektore

Līdzīgi raksti

Viedoklis Jānis Endziņš

Konkurences neitralitāte Latvijā – signāli ignorēti, likumi kavējas

Lai arī publiskajā telpā saistībā ar valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām diskusiju fokusā ir priekšlikumi par kapitāla tirgus attīstību, kas virzāmi sākotnējam publiskam piedāvājumam, ne mazāk aktuāli ir šādu kapitālsabiedrību iesaistīšanās komercdarbībā un uzņēmumu eksistence.

Viedoklis Dimitrijs Trofimovs

Iekšējās drošības akadēmijas loma valsts drošības stiprināšanā

Latvijas valsts drošība sākas ne tikai ar robežu stiprināšanu vai modernu tehnoloģisko aprīkojumu, bet arī ar cilvēkiem, kuri spēj analizēt, rīkoties un pieņemt atbildīgus lēmumus krīzes situācijās.

Viedoklis Kintija Barloti

Pieejama veselības aprūpe Latvijas iedzīvotājiem – iespējamā misija

Tā ir aksioma – lai slimības nepārvērstos hroniskās kaitēs, tās jāatklāj savlaicīgi. Savukārt, lai to nodrošinātu, jāpaļaujas, ka pacienti laikus apmeklē ārstu un neatliek vizīti, proti – savlaicīgi piesakās uz konsultāciju.

Jaunākajā žurnālā