Liepājniece Romija Andersone vietnē Facebook izveidojusi grupu rožu cienītājiem, kurā šobrīd apvienojušies vairāk nekā 17 500 cilvēku. Pašas Romijas dārzā aug vismaz 400 šķirņu, lai gan par darbošanos dārzā viņa savulaik sacījusi: nekad!
Gluži kā senā angļu romānā, viņa no rītiem naktskreklā ar groziņu rokā apstaigā savu rožu dārzu. Nogriež noziedējušos ziedus, sakārto nolīkušos zarus un vienkārši izbauda daiļo ērkšķaiņu krāsu un smaržu gammu.
Kad šis mīlestības darbs paveikts, Romija Andersone dodas pie datora. Facebook grupai Tikai rozes! viņa ik dienu velta vairākas savas dzīves stundas, lasot un atbildot uz jautājumiem, kā arī meklējot un ievietojot jaunu informāciju par rozēm. Vēl pirms vairākiem gadiem viņa par dārza darbiem sacīja: nekad! Tagad tas pārvērties par «jebkad».
«Atceros, vecākiem bija mazdārziņš piepilsētā. Viņiem bija aptuveni 40 gadu, un viņi turp devās katru nedēļas nogali. Piektdien, sestdien, svētdien brauca uz dārzu, kā es, bērns, domāju — vergot,» atceras Romija. Vecāki bieži ņēmuši līdzi arī meitu, kurai lika laistīt vai ravēt. «Toreiz domāju: kā var būt tik dumji vecāki — savas vienīgās brīvdienas izniekot, smagi strādājot. No rīta līdz vakaram, un pēc tam pēdējiem spēkiem velkoties mājās. Kad mammai ieminējos, ka man nekad dzīvē nebūs dārza, ka nesaprotu, kāpēc tas nepieciešams, viņa teica: pagaidi, tev vēl nav četrdesmit!»
Romija šos mammas vārdus atcerējās pirms vairākiem gadiem, kad iestādīja pirmo rozi un sāka «rakņāties pa zemi».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.