Kara balsis.* Tautas raķete • IR.lv

Kara balsis.* Tautas raķete

Spārnotās raķetes Trembita vizualizācija
Anastasija Ringis, speciāli Ir

Viktors Romaņuks

Viktors Romaņuks (47) pēc izglītības ir finansists un jurists. Vairākas reizes mēģinājis emigrēt no Ukrainas un katru reizi atgriezies. «Pirmo reizi par palikšanu ārzemēs domāju pēc finanšu maģistrantūras absolvēšanas Francijā,» viņš stāsta. «Bet ātri sapratu, ka nespēšu iedzīvoties tajā korporatīvajā pasaulē.»

2004. gadā atgriezies dzimtenē, viņš atrada vadošu amatu farmācijas uzņēmumā. Viktora vadībā tika īstenots insulīna ražotnes projekts. Meklējot jaunus tirgus, Viktors bieži ceļoja uz Brazīliju un pat mēģināja tur iedzīvoties, taču drīz vien atkal atgriezās mājās.

2011. gadā viņa uzņēmums piedzīvoja agresīvu pārņemšanu, ko īstenoja toreizējam prezidentam Viktoram Janukovičam tuva drošības amatpersona. Lai izdzīvotu, uzņēmējs ar ģimeni pārcēlās uz Itāliju, kur pavadīja nākamo pusotru gadu. Turklāt iesūdzēja Ukrainas valsti Eiropas tiesā un uzvarēja šajā lietā — tikai spriedums tika pasludināts 10 gadus vēlāk. 

Pēc 2014. gadā notikušās Pašcieņas revolūcijas viņš atgriezās Ukrainā. «Lai gan es nekad nebiju plānojis kļūt par politiķi, nolēmu, ka laiki ir mainījušies un man ir jāiegulda savs intelekts Ukrainā,» paskaidro Viktors. Tā viņš kļuva par Ukrainas parlamenta deputātu. 

Tagad Romaņuks sevi dēvē par paraugu — pirmo pēcpadomju ukraiņu paaudzi, kas vairs nevēlas bēgt uz Rietumiem, bet veidot demokrātisku Ukrainu ar taisnīgu tiesu varu, bez korupcijas un ievērojot cilvēktiesības.

Kad sākās karš valsts austrumos, Viktors vispirms iesaistījās brīvprātīgo kustībā, kas iepirka munīciju militārpersonām. Taču drīz viņa uzņēmēja prāts, kā arī jaunā pieredze IT biznesā mudināja meklēt jaunus risinājumus, lai palīdzētu armijai. 2014. gada beigās viņš sapulcināja komandu, lai izstrādātu jaunu artilērijas koriģēšanas vadības sistēmu. Tagad šo sistēmu veiksmīgi izmanto Ukrainas bruņotie spēki.

Pēc tam viņš nolēma spert soli vēl tālāk. Kopā ar Kijivas Politehniskā institūta speciālistiem Viktors izveidoja inženieru komandu, kura tagad izstrādā pašmāju raķeti Trembita. Nosaukums patapināts no ukraiņu tautas instrumenta — garas stabules, ko izmantoja gani Rietumukrainā. «Nosaukums nav izvēlēts nejauši — vēlamies parādīt, ka mūsu raķete ir tikpat oriģināla darbībā kā stabule,» stāsta Viktors.

Uzņēmējs vēlas, lai visi redz, ka ukraiņi ne tikai gaida palīdzību no Rietumu sabiedrotajiem, bet paši gatavi investēt ieroču ražošanā.

Trembita galvenais inženieris Akims Kleimenovs skaidro, ka viņiem izdevies izveidot vieglu spārnotās raķetes dizainu. Raķetes uzbūvēšana izmaksā aptuveni 3000 dolāru, bet aprīkošana ar modernu navigācijas sistēmu — 7000 dolāru. Tas ir ievērojami lētāk par Krievijas virsskaņas un spārnotajām raķetēm Kinžal un Kaļibr, kuru izmaksas tiek lēstas vismaz ap miljonu dolāru gabalā. Tieši ar šiem ieročiem krievi regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, vienlaikus izšaujot pat desmitiem raķešu.

Galvenais inženieris stāsta, ka Trembita tiek palaista ar pneimatisku katapultu vai cietās degvielas paātrinātāju. Raķetē var iepildīt 30 litrus benzīna vai dīzeļdegvielas — ar to pietiek pusstundu ilgam raķetes lidojumam ienaidnieka teritorijā. Trembitas darbības rādiuss ir 140 km, un tā spēj pārvadāt 25 kg sprāgstvielu. Pagaidām ne tik tālu, lai trāpītu tiltam, kas savieno Krieviju ar okupēto Krimu.

Valsts uzņēmums Konstruktoru birojs Luč jau veicis ekspertīzi un rekomendējis sākt izmēģināt jauno raķeti poligonā.

Tagad Viktoram ir nākamais uzdevums: atrast pietiekami daudz naudas, lai saražotu pirmo partiju izmēģinājumiem. Pirmo pusotru gadu raķetes izstrādes komandu finansēja viņš pats, bet tagad izsludinājis līdzekļu vākšanu.

«Mums nav, kur atkāpties,» saka Viktors. «Mums jākļūst par militarizētu tautu un jāsaprot, ka blakus tādam kaimiņam drošībā būsim tikai tad, kad mums būs daudz ieroču.»

Vēl viņš pastāsta, ka pašlaik Ukrainā ir desmitiem jaunu komandu, kas mēģina izstrādāt dažādus jaunus ieročus.

«Lai šis tirgus strauji attīstītos, ir nepieciešami pētniecības centri. Jebkura produkta attīstība ir dārgs ieguldījums, un ne visi uzņēmēji var atļauties šādus eksperimentus,» saka Viktors. Lielāko daļu no saviem ienākumiem viņš iegulda šāda veida brīvprātīgo projektos. «Ukraina ir mana valsts, es no šejienes prom vairs neiešu. Un nekādu «rusņu» šeit neielaidīšu.»

* Rakstu sērija Ukrainas kara balsis pieejama brīvpieejā, pateicoties AS Latvijas Finieris atbalstam. #KopāParUkrainu

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu