Eiropas pilsētās krīt karstuma rekordi, tāpēc Ir jautā kardioloģei Gintai Kamzolai, kā karstums ietekmē cilvēka organismu
Kamēr Latvijā šonedēļ ir vēsāks, Eiropas dienvidiem pāri veļas ekstremāls karstums. Pasaules Meteoroloģijas organizācijas provizoriskie dati liecina, ka jūlija sākumā esam piedzīvojuši, iespējams, pasaulē karstāko nedēļu. Daudzās pilsētās krīt gaisa temperatūras rekordi, un meteorologi pieļauj, ka var tikt pārspēts arī Eiropā pieredzētais karstuma maksimums — 48,8 grādi, ko 2021. gadā fiksēja Sicīlijā. Līdz ar termometra stabiņu aug arī bažas par karstuma nodarīto postu dabai un cilvēkiem. Īpaši neaizsargāti ir tieši sirds slimnieki.
Rīgas Stradiņa slimnīcas kardioloģe Ginta Kamzola tikko atgriezusies no triju nedēļu atvaļinājuma. Savu pirmo piektdienas maltīti viņa ietur kopā ar mani puspiecos vakarā slimnīcas kafejnīcā. Vispirms atgriežamies Dziesmusvētku nedēļas sajūtās un apspriežam arī tveici, ko piedzīvojām intensīvajos mēģinājumos Mežaparka estrādē. Atrašanos bezvējā dziedātāju tribīnēs vienmēr salīdzina ar «cepšanos uz pannas», tāpēc vaicāju, vai viņai kā ārstei bija satraukums par līdzcilvēku veselību dienas karstākajā laikā. Kardioloģe ir mierīga — veselam organismam pēc karstuma dūriena simptomiem vai pat ģīboņa visbiežāk nedraud ilgstošas sekas. Citādi ir tiem, kam jau ir sirds un asinsvadu problēmas, hroniski slimajiem, bērniem un senioriem — viņiem pat dažas minūtes karstumā var draudēt ar neatgriezeniskām sekām.
Stradiņa slimnīcas kardioloģijas nodaļā Kamzola strādā jau 20 gadus, un iepriekšējo vasaru novērojumi ir gandrīz iepriecinoši — intensīvajā terapijā tieši vasaras karstākajās nedēļās pacientu ir mazāk. Viņa ar kolēģiem spriež, ka klimata pārmaiņu dēļ cilvēki kļūst «pietiekami saprātīgi», paši vairās no dienas vidus saules. «Novērojums īstenībā ir tāds, ka riska grupas slimnīcā nonāk mazāk tieši tāpēc, ka viņi izvairās.»
Tomēr daktere piebilst, ka intensīvāks darbs varētu būt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, kas karstās dienās saņem vairāk izsaukumu. Tomēr arī šādos gadījumos ne vienmēr ir nepieciešama hospitalizācija. «Ja tā ir īslaicīga reakcija uz karstumu, ģībonis, ļoti bieži nevajag braukt uz slimnīcu — ārsti sniedz pirmo palīdzību, un cilvēks var palikt mājās.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.