Neērta tēma

Izstādes Tikai neraudi! kuratori Elitu Ansoni kaitina teorētiska un intelektuāla nespēja pieķerties sabiedrībai nozīmīgām parādībām

Gaisā nošvīkst slapja bize un nošļāc skatītājus sīkiem ūdens pilieniem. Varbūt vēlaties iegremdēt rokas melna piķaina šķidruma ķipī? Gribas nolīst maliņā. Mākslinieces Annas Maskavas performance Izdzimtā bija viens no trim izstādes atklāšanas notikumiem un apspēlēja raganas arhetipu. Tās dalībnieki, starp tiem arī pati māksliniece, skatītāju acu priekšā būra un rieba, un reizumis pietuvojās vērotāju pūlim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pagalmā.

Ērti nebija vērot nevienu no performancēm, ar ko pagājušajā piektdienā atklāja izstādi Tikai neraudi! Feministiskie skatījumi Latvijas mākslā: 1965—2023. Arī Marijas Linartes ķermeniski piesātināto lasījumu Sieviete — Latvija un Mētras Saberovas Uztūnē mammu/ratiņus — ironisku parafrāzi par pārlieku seksualizētu sievietes tēlu.

Lūgta raksturot izstādes toņkārtu, kuratore Elita Ansone atzīst — tā ir drīzāk drūma. Tomēr izstādei ir krietni vairāk krāsu par spilgti melno. Ķeroties klāt pie vērienīgās ekspozīcijas, kurā izstādīti 48 mākslinieču darbi, kuratore izvirzījusi vairākus mērķus. No tiem, iespējams, būtiskākais ir dot telpu dažādiem mākslinieču skatījumiem. Līdzās eksistenciāli sāpīgajam parādīt arī rotaļīgumu un ikdienas niansēto pelēcību.

Vai jūs pati sevi uzskatāt par feministi?
Protams. Es domāju, ka visas sievietes mūsdienās ir feministes. Mēs visas dzīvojam ar tiem ieguvumiem, ko izcīnīja pirmā un otrā viļņa feministes. Kad Simona de Bovuāra nomira, franču laikraksti virsrakstos rakstīja: «Sievietes, jūs esat viņai parādā, par visu.» Mēs sen vairs nespriežam par vēlēšanu tiesībām. Varam strādāt jebkurā profesijā. Pašas varam izvēlēties, ko darīt, kā dzīvot. Tāpēc es domāju, ka ikviena sieviete šodien, 21. gadsimtā, ir feministe. Tikai ne vienmēr sievietes to apzinās.