Kā šogad ir mainījies Latvijas krievu vērtējums par Krievijas karu Ukrainā, Putinu un etnisko konfliktu iespējamību pie mums?
Nekāda «acu atvēršanās» vai radikāla viedokļu izmaiņa nav notikusi. Lai gan Putina reitings krievu vidū ir nošļucis vēl zemāk, tomēr arī pēc asiņaina kara gada un tūkstošiem upuru Latvijas sabiedrībā joprojām valda pilnīgi pretēji vērtējumi par karu.
Latviski runājošās ģimenēs 78% atbalsta Ukrainu, bet starp krieviski runājošajiem tikai 27%. Jauktajās ģimenēs atbalsts Ukrainai gada laikā pat būtiski sarucis (no 45 uz 32 procentiem) un līdzīga tendence atklājas par daudziem jautājumiem — aptaujātie, kas ģimenē runā abās valodās, biežāk ir pietuvojušies krievvalodīgo nostājai.
Vienīgais temats, par ko visās trijās grupās ir liela vienprātība, — vairākums domā, ka latviešu attieksme pret krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir pasliktinājusies. Pirms gada tā uzskatīja virs 40%, bet tagad jau vairāk par 60%.
Šie dati iegūti pēc Frīdriha Eberta fonda pasūtījuma veiktā apjomīgā SKDS pētījumā, aprīlī iztaujājot vairāk nekā divus tūkstošus respondentu 18—75 gadu vecumā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.