Agroresursu un ekonomikas institūta pētniece Ingūna Gulbe skaidro ilgstošā sausuma ietekmi uz lauksaimniecības nozari un secina, ka lielveikalu ķēdēs pārtikai ir neadekvāti uzcenojumi
Sarunai par situāciju lauksaimniecībā pētnieci un Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesori Ingūnu Gulbi uzrunājam tieši atvaļinājuma laikā, taču, kad viņa nosauc savu darāmo darbu sarakstu, kļūst skaidrs, ka pēc īsta atvaļinājuma tas neizklausās. Kaut devusies ārpus Rīgas, Ingūna laipni piekrīt attālinātai sarunai. Todien galvaspilsētā sola lietu, tāpēc ir grūti noticēt, kad profesore saka, ka daudzviet Latvijā šovasar vēl nav lijis. Ilgstošs sausums ir daudzu lauksaimnieku realitāte, un pagaidām izskan tikai minējumi par to, kādu postu tas nodarīs ražai visā Eiropā.
Lauksaimniecībā laikapstākļi nekad nav ideāli — sausi gadi nomaina mitrākus, ražīgāki liesākus, lielākā daļa zemnieku ar to rēķinās. Taču šogad apstākļi ir «ekstremāli», saka Gulbe.
Problēmas sākās jau pavasarī. «Jā, Latvijā mēdz būt salnas, tas nav nekāds brīnums», tāpēc zemnieki ļoti rūpīgi plāno un variē ar stādu šķirnēm, kas zied dažādos laikos. «Bet šogad jau nebija salna, šogad bija sals,» norāda pētniece. Tādā situācijā piesegšana īsti nestrādā — zemā temperatūra iznīcina pat pumpurus, kas salnas gadījumā izdzīvotu un izplauktu vēlāk. Šajā pavasarī piedzīvotais sals nav novērots vairākus gadus, saka pētniece.
Līdzīgi ar sausumu — saimniecības plāno, pamīšus sēj gan vasarājus, gan ziemājus, kas vairāk mitrumu saņem ziemas laikā. Arī ar vasaras sēju var variēt — šķirnes, kas iesētas agrākā pavasarī, kad mitruma ir vairāk, saņem nepieciešamo ūdens daudzumu un vēlāk tā necieš.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.