Arhitektūra ar cieņu

Andas Kursišas vadītais arhitektu birojs sasniedzis pilngadību, piedzīvojot gan finanšu un pandēmijas laika krīzi un reiderisma mēģinājumu, gan saņemot balvas par ilgtspējas un energoefektivitātes principu ievērošanu savos projektos

Stāstot par arhitektu biroja Virtù projektiem, tā vadītāja Anda Kursiša vairākkārt piemin prieku. Ne savu un pat ne klientu prieku. Viņa runā par cilvēkiem, kuri dzīvo vai strādā Virtù  projektētajās ēkās. Piemēram, dzīvojamo māju kompleksu Varavīksnes nami augstu novērtējuši tieši to iemītnieki. Rīdziniekiem tie patīk.

Anda Kursiša stāsta, ka pēc tam, kad 2010. gadā Ventspils skolēnu un skolotāju rīcībā tika nodots Virtù renovētais Jaunrades nams, kas pirms kara celts kā Ventspils Latviešu biedrības nams, tajā sāka kūsāt radoša un priekpilna dzīve. Un ka Valmieras slimnīcas mediķi teikuši arhitektēm paldies par patīkamo un ērto darba vidi.

Anda Kursiša un viņas trīs kolēģes īpaši piedomā, lai cilvēkiem, diendienā pavadot laiku telpās, būtu tajās ērti un viegli. Lai viņiem būtu prieks tur atgriezties, vienalga, vai tur būtu mājas vai darbs.

Tirgus burbulī

Veidot savu arhitektu biroju Andu iedrošināja laba darba pieredze septiņu gadu garumā arhitektu birojā Nams un Rīgas Biznesa skolā iegūtais MBA jeb maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā. «Droši vien man bija vadītājas ambīcijas,» Anda smaidot atbild uz jautājumu, kāpēc, vēl nebūdama sertificēta arhitekte, nolēma iegūt MBA. Un jaunās zināšanas iedrošināja veidot savu uzņēmumu.

Ar nelielu ironiju Anda stāsta, ka arhitektu aprindās ir pieņemts pirmo biroju veidot kopā ar draugiem. Arī Anda nodibināja biroju kopā ar draudzeni Ivetu Lūsi un nosaukumam izvēlējās latīņu valodas vārdu, kas nozīmē aizrautību. Desmit gadus draudzenes kopā vadīja biroju, līdz abu radošie ceļi sadalījās. Toties 2016. gadā Virtù pievienojās arhitekte Inese Maurāne, kura savu sadarbību ar Andu raksturo īsi: «Man patīk strādāt ar gudriem cilvēkiem.»

18 gadu laikā biroja darbinieku skaits ir svārstījies no viena līdz desmit. Kovida pandēmijas laikā Anda bija spiesta visus atlaist, bet, kad pasaule pamazām atguvās no kovida šausmām, vispirms birojā atgriezās Inese Maurāne, tad arhitekte Beāte Romka, šovasar mazajai komandai pievienojās arī arhitekte Ilze Mekša.

Jaunās tūkstošgades pirmie gadi bija laiks, kad milzu tempos auga nekustamo īpašumu tirgus. Pieprasījums pēc jaunām biroju un dzīvokļu mājām bija milzīgs, cenas auga līdz ar pieprasījumu, un eksperti brīdināja par nekustamo īpašumu tirgus burbuli, kas drīz plīsīs. Tā arī bija, bet laikā, kad daudzstāvu dzīvojamās mājas auga ātrāk nekā sēnes pēc lietas, arī jaunais Virtù birojs saņēma pasūtījumus projektēt dzīvojamo ēku kompleksus.

«Man ļoti patika,» Anda ar prieku atceras Varavīksnes namus Zolitūdē, kur tika izstrādāti pārplānojami mājokļi, piemēram, divi divistabu dzīvokļi bija viegli modificējami par četristabu dzīvokli. «Man vēl tagad šis projekts šķiet ļoti labs,» saka arhitekte.

Līdz pat 2008. gadam birojā projektēja dzīvojamās mājas, viesnīcas un to interjerus. Pirms visa pasaule piedzīvoja 2007.—2010. gada finanšu krīzi un plīsa arī nekustamo īpašumu tirgus burbulis, Virtù birojam bija izdevies uzvarēt vairākos projektu konkursos, iegūstot tiesības atjaunot skaistas 19. un 20. gadsimta ēkas: Kuldīgas rātsnamu, kur tagad strādā pilsētas dome, Ventspils Latviešu biedrības namu, kas nu ir Jaunrades nams. «Mēs laimīgi paspējām piedalīties publiskajā iepirkumā, kur godīgi tikām pie cienījamiem darbiem,» saka Anda Kursiša.

Saglabājot glābjamo

Tieši darbs ar vēsturiskajām ēkām — 1860. gadā celto Kuldīgas rātsnamu, mazbānīša ēkām Piejūras brīvdabas muzejā un Ventspils Jaunrades namu — veidojis Kursišas vadītā biroja darba atpazīstamību. Galu galā, Jaunrades nams saņēmis Ventspils domes balvu Gada būve, tas ieguvis arī vairākas balvas kā ilgtspējīga un energoefektīva ēka.

«Pati ēka man bija jaunatklājums,» par jūgendstilā celto namu saka Anda. «Un pārsteigumu pilns bija arī rezultāts, jo necerētā veidā izdevās izveidot nelielu akustisko koncertzāli, kas piemērota maziem koncertiem. Kad Jaunrades nams sāka darboties restaurētajās telpās, daudzi pulciņu vadītāji savā priekā darboties uzsprāga. Katru reizi, kad iegriežos Ventspils Jaunrades namā, man tur ļoti patīk.»

Līdzīgi laba sadarbība izveidojusies Valmierā, renovējot pagājušā gadsimta 70. gados celto Vidzemes slimnīcas ēku. Tā ir tipiska padomju laika slimnīca, līdzīgu ir desmitiem. Bet Anda kopā ar kolēģi Inesi nolēma saglabāt visu, kas saglabājams: fasādes tēlu, trīsdimensionālas metāla plāksnes, akmens terraco jeb mozaīkas betona grīdas, betona kāpnes un kāpņu margu koka apdari. 2021. gadā Vidzemes slimnīcas Neiroloģijas un insulta nodaļa tika atzīta par gada labāko būvi kategorijā Pārbūve.

Anda to piemin garāmejot, bet ar prieku atceras reizi, kad dzirdējusi mediķus priecājamies par darba apstākļiem slimnīcā. Jo, pirms vairāk nekā desmit gadiem Austrijā studējot ilgtspējīgu būvniecību, Anda bija nolēmusi maģistra darbā pētīt energoefektivitāti un iekštelpu klimatu tieši slimnīcās. Viņa bija izlasījusi daudzus pētījumus, kuros bija pierādīts, ka darba apstākļu dēļ daudziem mediķiem veidojas veselības problēmas, sākot no acu asarošanas un beidzot ar izdegšanas risku. Vairāku gadu garumā četros atšķirīgos projektos renovējot Vidzemes slimnīcu, Anda bija gādājusi tieši par veselīgiem darba apstākļiem.

Ēku ilgtspējai Anda pievērsās laikā, kad tas vēl nebija kļuvis par modes vārdu, — ap  2009., 2010. gadu. «Tolaik nekad nevarēja zināt, vai nākamajā mēnesī būs darbs. Vienmēr jādomā, kā samaksāt darbiniekiem. Meklējot papildu iespējas, sāku apgūt tādas jaunas lietas kā energoefektivitāte un ilgtspēja.»

 Darbs zigzagā

Gan Anda, gan Inese uzsver, ka nepārtraukti paaugstina profesionālo kvalifikāciju. Anda no 2009. gada padziļina savu kompetenci ēku ilgtspējas un energoefektivitātes uzlabošanā. 2009. gadā viņa ieguva ēku energoauditora sertifikātu, 2011. gadā — pasīvo ēku projektētāja sertifikātu, 2012. gadā absolvēja ilgtspējīgas būvniecības maģistrantūras programmu Austrijā, kopš 2016. gada viņa ir arī sertificēta arhitektūras risinājumu eksperte.

Par ēku ilgtspēju un energoefektivitāti Andu ieinteresēja arhitekts, pasīvo ēku projektētājs Ervīns Krauklis. Jautāta, kāpēc energoefektivitātes tēma viņu tā aizrāva, Anda paskaidro, ka lieki tērēt resursus viņai šķiet neciešami, turklāt energoefektivitātes pamatā ir racionāla pieeja un matemātikā balstīta aprēķina metodika. «Tā matemātika tur gan nav tik vienkārša, bet, ja visus aprēķinus varam novest līdz četru rindiņu ekselim, lai būtu skaidrs ieguldījums un to apmaksas periods, tad sarunas ar klientiem kļūst produktīvas,» paskaidro Anda. Viņas birojā, strādājot pie jebkura projekta, vienlaikus tiek domāts gan par resursu ekonomiju, gan par ēkas siltināšanu, gan par ventilācijas sistēmas un apgaismojuma pārbūvi. Arī par interjeru, kas ir tik svarīgs cilvēku ikdienas komforta uzlabošanai. «Nekad nav bijis neviena projekta, kurā kāda no šīm lietām tiktu ignorēta. Sakārtota vide, tīras, gaišas telpas, uzlabots mikroklimats — tas viss vajadzīgs darbinieku emocionālajai pašsajūtai,» saka Anda.

Racionālā pieeja palīdzējusi atrast kopēju valodu ar ražotņu vadītājiem, tāpēc jau vairāk nekā desmit gadus Virtù  projektē arī industriālas ēkas. Ar uzņēmumu Valmieras Stikla šķiedra birojs sastrādājas jau otro gadu desmitu, ilgstoša sadarbība izveidojusies arī ar auto rezeres daļu ražotāju Dinex Latvia un gāzbetona bloku ražotāju Bauroc. Anda secinājusi, ka sadarbībā ar šādiem pasūtītājiem svarīgākais ir fleksibilitāte un spēja pielāgoties. «Biznesa vide ir ļoti mainīga,» paskaidro arhitekte. «Nereti investīciju plānā iekļautais tiek atlikts par vairākiem gadiem. Mēdz būt, ka būvniecība vai renovācija jāorganizē ražošanas telpās, kur iekārtas nevar pārvietot un ražošanas process nav pārtraucams. Taču mēs arī esam iemācījušās strādāt, sāktos darbus atliekot uz nezināmu laiku un tad pēkšņi atkal pieslēdzoties agrāk atliktiem darbiem. Kā teica kāds kolēģis, strādājam zigzagā.»

Sāpīgā pieredze

Mums visiem patiktu, ka darba pieredze ir kā infografikās attēlotās šablona kāpnes, kas ved tikai augšup. Bet nav uzņēmēja, kurš nebūtu pieļāvis kļūdas un lejupkritienus, tikai ne visi tos atzīst. Anda Kursiša pati stāsta, ka viņas lielākā kļūda ir bijusi paļaušanās uz sadarbības partnera godaprātu. «Mana labticība bija tik liela un dziļa kā okeāns. Bet būvniecības nozarē naivumam nav vietas,» saka Anda. 2018. gadā viņa piedzīvojusi slēptu uzņēmuma reiderisma mēģinājumu. Lai atbrīvotos no manipulatīvām saistībām un atgūtu profesionālo pašcieņu, viņa lūdza juristu palīdzību un juristu pakalpojumus izmanto joprojām.

Savukārt finansiāli nostabilizēties palīdzējusi valsts attīstības finanšu institūcijas Altum programma Atbalsts uzņēmējdarbībai. 2019. gadā Virtù iguva jaunu mājaslapu, ievērojami tika papildināts Linkedln profils, Anda pieņēma lēmumu ik pa laikam izmantot Google dotās iespējas veicināt uzņēmuma atpazīstamību. Pret Google reklāmu lielai daļai arhitektu esot aizspriedumi, bet Anda secinājusi, ka ar tās palīdzību par viņas vadīto biroju tiek atgādināts cilvēkiem un organizācijām, ar ko jau iepriekš ir bijusi sadarbība un kuriem ir jauni projekti vai ieceres. Un Anda ir ļoti apmierināta, ka tagad tiešā veidā, bez starpniekiem, sastrādājas ar citiem uzņēmumiem. Viņai patīk tā dēvētais B2B sadarbības veids, jo tajā esot ļoti skaidri spēles noteikumi un savstarpēja cieņa.

Dzīve arī iemācījusi Andai izturēties ar cieņu pret savu darbu, tāpēc viņas birojā ir strikti nodalīts darba un personīgais laiks. Virtù arhitektes darba laiku velta darbam, bet vakaros un brīvdienās nestrādā nekad. Viņas ir skaidri un gaiši pateikušas, ka nekad nerisinās citu problēmas uz savu brīvdienu rēķina. Tā var teikt profesionāles, jo ir godam strādājušas.

Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā

«Man ļoti patīk mana profesija, arhitektu birojs ir neatņemama manas dzīves daļa. Patiesu gandarījumu sniedz ilgtermiņa attiecības ar klientiem un kopīgi realizētie darbi.»

Lielākā kļūda, kas devusi mācību

«Labticīga paļaušanās uz sadarbības partneru godaprātu un biznesa ētiku. Būvniecības nozarē naivumam nav vietas, jau vairākus gadus izmantoju juristu pakalpojumus.»

Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam

«Izturēties ar pašcieņu, vienmēr ievērot profesionālos standartus. Pirms uzņēmuma dibināšanas iepazīties ar uzņēmējdarbības administratīvajām prasībām un saprast, vai tas vispār ir tev.»