Latvieši meistarīgi ripas vārtos triec ne tikai uz ledus. «Mēs esam lielākā nācija galda hokejā. Bijām medaļām bagātākie šajā čempionātā,» par jūnija vidū Norvēģijā aizvadīto pasaules čempionātu galda hokejā saka Rainers Kalniņš. 20 gadus vecais sportists no Inčukalna galda hokeja kluba šobrīd pasaules reitinga tabulā starp visu vecumu sportistiem ieņem 2. vietu. «Četrpadsmit mēnešus pēc kārtas biju pasaules pirmais numurs,» viņš saka. Augustā Rainers šajā pozīcijā atgriezīsies — reitinga sistēmas algoritms paredz, ka turnīram ir divus gadus ilgs «derīguma termiņš», līdz tā vērtība punktu sistēmā nokrītas par 20%. Rainera punktus papildinās labi aizvadītā pēdējā turnīra rezultāti.
No Latvijas komandas 36 dalībniekiem nesen notikušajā čempionātā Rainers uzrādīja visspožāko sniegumu — sudrabs OPEN klasē, kur piedalās visu vecuma grupu un abu dzimumu sportisti, kā arī kopā ar pieciem citiem zelta medaļa OPEN klases komandu sacensībās. Annija Krista Lagzdiņa kļuva par pasaules čempioni sieviešu grupā, Rainers Neija plūca uzvaras laurus U13 grupā, Salvis Skarainis veterānu O55 grupā ierindojās trešajā vietā, junioru komanda izcīnīja zeltu, bet tās sastāvā esošais Toms Baumanis junioru kategorijā ieņēma otro vietu. «Viņš finālā zaudēja tam pašam džekam, kam OPEN klases finālā zaudēju es — Jevgeņijam Matancevam no Ukrainas,» saka Rainers. Arī citi ukraiņu sportisti pēdējā laikā uzrāda lielisku sniegumu.
Ja kādam šķiet, ka galda hokejs ir nenopietna padarīšana, tad ziniet — tas ir profesionāli atzīts sporta veids. «Jānotur fokuss un jānostāv kājās 12 stundas, jābūt mentāli ļoti spēcīgiem un jāprot analizēt, nevienu brīdi nedrīkst sākties stress.» Viena spēle ilgst piecas minūtes, bet turnīros tās seko cita citai. Galda hokeja dēļ viņš ikdienā ir sācis meditēt. «Kad zinu, ka ir jāiemet centra bullītis, nedrīkst noraustīties rokas un galvā būt nepareizas domas. Jābūt pilnīgā mierā un fokusā.» Vairākas nedēļas pirms svarīgām sacensībām Rainers trenējas pat 5—6 stundas dienā. «Tas ir apsēstības līmenis. Ja tiešām gribi uzvarēt pasaules čempionātā, tas jādara.» Vēlreiz tāda iespēja būs 2025. gadā, savukārt Eiropas čempionāts notiks nākamgad.
Sportista tētis Sandis Kalniņš ir Latvijas Galda hokeja federācijas galveno turnīru tiesnesis un organizators. Redzēdams, kā spēlē tētis, septiņu gadu vecumā dēls arī izdomāja pamēģināt. Pirmajos gados tētim bieži nācies dēlu motivēt turpināt iesākto, bet, kad apmēram 12 gadu vecumā Raineram radās iespēja piedalīties starptautiskos turnīrus, viņš vairs nebija jāmudina. «Sapratu, ka varu cīnīties par augstām vietām.» 2016. gadā viņš sasniedza pasaules TOP 250, pēc gada — TOP 150, vēl pēc gada TOP 50. 2022. gadā jau bija pirmais.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.