Literatūras koka arborists

  • Evija Laganovska, Domuzīme
  • 28.06.2023
  • Domuzīme
«Mani stāstījumi par latviešu literatūru viegli ir vēruši durvis uz dailes un zinātnes diženām pilīm visā pasaulē. Ir viegli nodarboties ar to, kas pacilā un iedvesmo,» atzīst literatūrzinātnieks Ojārs Lāms. 
Foto — Kristaps Kalns

«Mani stāstījumi par latviešu literatūru viegli ir vēruši durvis uz dailes un zinātnes diženām pilīm visā pasaulē. Ir viegli nodarboties ar to, kas pacilā un iedvesmo,» atzīst literatūrzinātnieks Ojārs Lāms. Foto — Kristaps Kalns

Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 3

Ar Ojāru Lāmu sarunājas Evija Laganovska

Ojārs Lāms ir latviešu un klasiskais filologs, literatūrzinātnieks, Latvijas Universitātes profesors un vadošais pētnieks salīdzināmajā literatūrzinātnē, ieguvis filoloģijas doktora grādu latviešu literatūras vēsturē. Zinātniskās publikācijas galvenokārt par latviešu eposa vēsturi, antīkās kultūras reminiscencēm latviešu un Eiropas literatūrā, arī saistībā ar neolatīniskajiem tekstiem Baltijā 16. un 17. gadsimtā. Lasa lekciju kursus literatūras teorijā, retorikā, ārzemju un latviešu literatūras vēsturē.

Ojārs Lāms tulkojis no jaunlatīņu un jaungrieķu valodas dzejnieku un domātāju darbus: Longīna apceri Par cildeno (2003), Salomona Frenceļa propemtiku Par patieso labietību un zinātņu cieņu (2020), Konstantina Kavafja un Jorga Sefera dzeju (1999, 2001, 2018). Kopā ar Ināru Ķemeri rediģējis Aristoteļa Poētiku (2008) un piedalījies Aristoteļa Rētorikas (2020, 2023) latviskošanā.

Jaunākajā žurnālā

Viss ir tikai situācija

Baltijas valstīm «labākais scenārijs šim laikam ir saspringts un bažu pilns miers», teic Reins Rauds. Foto — Andrass Kralla

Tekstu banka

Ilustrācija — Pexels