Iemīļotākās lielo svētku dziesmas cauri laikiem
1873
Rīga dimd, latviešu tautasdziesma Jāņa Cimzes apdarē.
Repertuārā kopš I dziesmu svētkiem
Pašpārliecinātība, lepnums un prieks! Un pirmās nacionālās atmodas izjūta. Pirmajos svētkos, tāpat arī otrajos (1880) un trešajos (1888) šo tautasdziesmu dziedāja vīru kori, tāda bija sākotnējā apdares versija. Vēlākos laikos tā pārtapusi jauktajam korim.
1870. gadā Vidzemes skolotāju konferencē nolēma krāt un četrbalsīgi apdarināt tautasdziesmas, lai tās varētu pievienot jau agrāk iekrātajam vācu laicīgo dziesmu klāstam. 1872. gadā skolotāju un kormeistaru rīcībā nonāca Cimzes sakārtotais Dziesmu rotas sējums divās daļās. Pirmajā (Dārza puķes) bija vācu komponistu sacerējumi, otrajā (Lauka puķes) — latviešu tautasdziesmu apdares korim. Te atrodama arī Rīga dimd.
Cimzes apdares pieder pie laika, kad par cēlāko dziedāšanas formu uzskatīja četrbalsīgu korāli. Autora tautas melodiju izpratne bija apgūta uz vācu dziesmu folkloras pamata, studējot Vācijā. Tāpēc Cimzes sabalsojumu labskanība balstās tieši uz šiem pīlāriem — korāli un visjaunāko laiku vācu tautasdziesmu. Cimzem nevarēja būt pamatīgākas izpratnes par latviešu folkloras dziļākajām likumsakarībām, kas tika atklātas jau vēlākos gadu desmitos. Turklāt arī par komponistu viņš sevi neuzskatīja. Toties mūzikas vēsturē Cimze iegāja kā pirmā latviešu mūzikas monumentāldarba — Dziesmu rotas — autors un sastādītājs, bet Rīga dimd kļuvusi par vienu no iemīļotākajām tautasdziesmu apdarēm.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.