Cik pieejamas ir pirmsskolas Norvēģijā?

Norvēģi ir pārliecināti, ka viena no būtiskākajām izcilas izglītības sastāvdaļām ir pirmsskolas. Pirmajā izglītības līmenī fokuss tiek likts uz katra bērna attīstības veicināšanu un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu visiem. Norvēģijas pirmsskolu sistēma balstās uz pārliecību, ka bērnu agrīnā izglītība ir svarīga, tāpēc jānodrošina vispusīgas attīstības iespējas pozitīvā vidē. Pirmsskolas ir pieejamas visiem bērniem no viena gada vecuma, nepieciešamības gadījumā arī agrāk, turklāt vecāki var brīvi izvēlēties – privātā vai publiskā sektora pirmsskolu, līdzmaksājums tiek noteikts, balstoties uz ienākumu līmeni.

Pirmsskolā no gada vecuma

Norvēģijā ikvienam bērnam ir tiesības apmeklēt pirmsskolu – vairums to sāk darīt jau no viena gada vecuma, reizēm arī no septiņu vai astoņu mēnešu vecuma. Līdz bērns sasniedz desmit mēnešu vecumu, tiek maksāta māmiņalga 100% apmērā no algas, pēc desmit mēnešu vecuma – 80% apmērā. Tas ir viens no iemesliem, kas sekmē agrīno pirmsskolu. Otrs aspekts – vecāki apzinās, ka, sākot savlaicīgas pirmskolas gaitas, bērnam ir vieglāk iekļauties.

Pirmsskolas strādā no plkst. 7 līdz 17 un saskaņā ar normatīvo regulējumu bērns var pavadīt tur līdz pat deviņām stundām dienā. Sākotnēji, protams, ir adaptācijas periods un bērns pirmsskolā pavada laiku kopā ar vecākiem. Pirmajā dienā tā ir tikai viena stunda, tad divas stundas, un, ja bērns jūtas komfortabli, sākas adaptācijas laiks bez vecāku klātbūtnes – sākot no vienas līdz četrām stundām dienā, līdz beidzot var palikt pirmsskolā visu dienu. Līdzšinējā pieredze liecina, ka bērni, kuri uzsāk pirmsskolas gaitas agrīnā vecumā, daudz vieglāk adaptējas situācijai, kad vecāki nav blakus visu laiku, socializējas un sadraudzējas ar citiem bērniem. Mazākie bērni ne vienmēr saprot, ka mamma un tētis dodas uz darbu, bet viņi šo atšķirtību uztver daudz vieglāk, atrodoties kopā ar citiem bērniem.

Izpratne par režīmu un dalīšanos

Ja pirmsskolas gaitas uzsāk divu vai pat trīs gadu vecumā, ir jūtama pretestība, lai iejustos jaunajā vidē – ir lielāks izaicinājums atvadīties no vecākiem un sadraudzēšanās ar citiem bērniem norit lēnāk, jo ilgs laika posms pavadīts cieši kopā ar vecākiem. Protams, pavisam maziem bērniem ir sarežģītāk dalīties ar mantiņām, saprast lietu kārtību un dienas norisi pirmsskolā – jāmācās pagaidīt savu kārtu, sadzīvot ar citiem bērniem, un to ne vienmēr var apgūt, esot mājās kopā ar vecākiem. Taču to pavisam viegli var apgūt pirmsskolā, kur katrā grupā ir salīdzinoši neliels skaits bērnu, piemēram, mazajās grupiņas līdz trīs gadu vecumam ir 16 bērni un piecas audzinātājas, savukārt grupiņā no trīs līdz sešu gadu vecuma ir 24 bērni un četras audzinātājas. Pedagogi vienmēr ir klātesoši un atbalstoši, lai bērni justos aprūpēti un sadzirdēti, bet vecākiem būtu iespēja atgriezties darbā un justos droši par savām atvasēm.

Ikvienai ģimenei ir brīva iespēja izvēlēties sev tuvāko vai vērtībām atbilstošāko pirmsskolu, neatkarīgi, vai tā ir valsts vai privātā iestāde. Līdzmaksājuma apjomu ietekmē vecāku ienākumi, nevis tas, kādu pirmsskolu ģimene izvēlas. Vairums vecāku lemj par labu privātajām pirmsskolām – to ietekmē mācību programmu piedāvājums, kā arī fakts, ka nereti tieši privātās pirmsskolas var piedāvāt mūsdienīgākas telpas, aprīkojumu un rotaļlietas.

Līdzmaksājuma apmēru nosaka vecāku ienākumi

Norvēģija nereti tiek ierindota starp valstīm, kurā ir augstākās dzīvošanas izmaksas, tomēr maksu par pirmsskolu nosaka vecāku gada ienākumi – jo mazāki ienākumi, jo mazākas izmaksas par pirmsskolu. Tas ļauj visiem bērniem apmeklēt pirmsskolu, samazinot sociālās atšķirības starp turīgākajiem un mazāk turīgākajiem iedzīvotājiem.

Lielākā daļa no izmaksām tiek finansētas no valsts fondiem un ir noteikti vecāku līdzmaksājuma griesti. Maksimālais iespējamais līdzmaksājums jau vairākus ir aptuveni 3000 kronas jeb 260 eiro, tomēr pieredze liecina, ka visbiežāk vecāku līdzmaksājums sastāda līdz 1000 kronām jeb 87 eiro. Tiesa, var rasties arī izmaksas par papildus nodarbībām vai ēdināšanas pakalpojumiem. Raugoties no valsts budžeta viedokļa – izmaksas, ko rada pirmsskolas, ir mazākas, salīdzinot ar ieguvumu, ko rada vecāku atgriešanās darba tirgū, turklāt, tas vecina kopējo valsts labklājību.

 

Autore ir Norvēģijas pirmsskolas Læringsverkstedet Bjørnsrud Skog pedagoģiskā vadītāja