Latvijā jau tagad ir uzņēmumi, kas pārgājuši uz četru dienu darba nedēļas modeli, kas pasaulē kļūst aizvien populārāks. Vai varam tādu atļauties arī valsts līmenī?
Šā gada februārī Saeimā jau atkārtoti nonāca iniciatīva par 32 stundu darba nedēļas ieviešanu Latvijā. «Palielinot brīvo laiku, darbinieku apmierinātības un radošuma līmenis pieaugs, nesamazinot efektivitāti. Būs vairāk brīvā laika arī mācībām un personīgajai pilnveidei, kam arī būs pozitīvs ekonomiskais efekts,» pērn platformā Manabalss.lv rakstīja iniciatīvas iesniedzējs Denis Meļehovs.
Tomēr Saeimas Sociālo un darba lietu komisija lēma, ka valsts to nevar atļauties. Samazinot darba laiku, būšot grūti nodrošināt valsts un pašvaldību iestāžu pakalpojumu pieejamību. Kritīsies iekšzemes kopprodukts, un līdz ar to samazināsies cilvēku dzīves līmenis. Turklāt strādājošajiem četru dienu laikā būšot jāpaspēj paveikt to, ko iepriekš darījuši piecās dienās.
Vairāk nekā 10 000 cilvēku platformā Manabalss.lv par līdzīgu ideju parakstījās jau pirms trim gadiem, taču arī toreiz Saeimas atbildīgā komisija lēma — šāds priekšlikums valsts ekonomikai par labu nenāks. Pret īsākām darba stundām iebilda arī dažādu iestāžu un nozaru pārstāvji.
Diskusija turpinās, taču neatbildēts palicis jautājums: vai varam droši apgalvot, ka nedrīkst strādāt mazāk, ja neesam pat pamēģinājuši?
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.