Azarts un prieks

Finiša taisne degungalā, mans Hamfrija stipendijas laiks ASV tuvojas noslēgumam. Pēc intensīva akadēmiskā semestra beigām mūsu grupa nu izklīdusi pa visām valsts malām, jo atlicis pēdējais, ļoti individuālais programmas posms — prakse. 

Es iztieku bez dubultas kravāšanās, jo palieku tepat Fīniksā pabeigt savu jau iesākto darbu pētnieciskās žurnālistikas centrā. Runājot ar kolēģiem, kas cīnās ar adaptēšanās grūtībām un jēgas meklējumiem, uz dažām nedēļām iekļaujoties jaunā vietā, vēl vairāk novērtēju, cik ļoti man paveicies ar izvēli. Esmu daļa no nelielas, bet motivētas un profesionālas komandas, kas vēl vairākus mēnešus turpinās izmeklēt litija bateriju sarežģīto nākotni ASV, un tieši mans darbs ir ļāvis šai idejai izkūņoties un iegūt virzienu. «Rakšanas» azarts pārsteidzis arī mani pašu, jo pēc redaktora darba gadiem tiešām izbaudu iespēju uz neilgu brīdi, bet ar pilnu jaudu atgriezties reportiera ādā, urbties cauri sarežģītu dokumentu blāķiem un meklēt atbildes uz jautājumiem, kurus iepriekš neviens nav uzdevis. Taču izmantošu atlikušo mēnesi, lai apmeklētu arī dažādu mediju redakcijas un vairāk uzzinātu par viņu digitālo ienākumu stratēģijām. Lai gan tā ASV ir diezgan dziļa bēdu leja, mācīties var arī no kļūdām.

Prieks, ka beidzot sanāk arī vairāk doties dabā un piedzīvot tās skaistumu. Reizēm tā aizrauj elpu — kā stāvot uz klints kraujas 300 metrus virs varenās Kolorādo upes līkumiem un cenšoties noturēties spējā viesuļbrāzmā. Citreiz piepilda ar mieru un pateicību, tik baltu un dāsnu kā saguaro kaktusu ziedu čemuri, kas tagad maijā krāšņo tuksneša adatainos milžus.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Principi pret patvaļu

Vēlēšanu gads ir iesācies ar prātam grūti aptveramu apdraudējumu NATO nākotnei un Latvijas drošībai, ko rada nevis skaidri zināmais ienaidnieks Krievija, bet gan transatlantiskais draugs ASV. Patvaļīgais prezidents Tramps grib savas sāpes par Nobela prēmijas nesaņemšanu remdēt, sagrābjot Grenlandi. Respektīvi, uzbrūkot NATO dalībvalsts Dānijas suverenitātei.

Bīstamāk par ziemu

Bargākā ziema 10 gadu laikā — tāda ir prognoze janvārim, gaidāms sals no Sibīrijas. Baltā ainava un lielie mīnusi man atgādina bērnību, jo Madonā sniega vienmēr bija daudz, un kādu ziemu ceļā uz skolu kupenas vietām bija pat pāri galvai.

Ir, ko svinēt!

Gada noslēgumā katram būs sava spilgtāko brīžu izlase, ar ko dalīties vistuvāko lokā. Taču gads nesis arī kopā ar visu Latviju svinamas skaistas uzvaras. Un cīņas, kas vēl turpināsies. To atspoguļo arī Ir gada cilvēku izlase.

Sīzifa pārsteigumi

Vai esat kādreiz aizdomājušies, kā izskatītos Sīzifa Ziemassvētki? Es arī nebiju, līdz šonedēļ Mākslas akadēmijas skatē ieraudzīju kādu asprātīgu studenta darbu. Tajā Sīzifs pūlas uzvelt akmeni stāvā kalnā. Kā jau no senā mīta zinām, bluķis vienmēr pirms virsotnes izslīd no rokām un noveļas lejā, tā simbolizējot nemūžam nepaveicamu darbu. Taču šajā bildē viss ir citādi! Paceļot skatu uz kalna virsotni, pārsteigumā iespurdzos, jo tur jau stāv viens uz otra uzvelti divi akmeņi, gaidot trešo kā topošs sniegavīrs. Tieši tik neparasta ir 21. gadsimta versija par sengrieķu mitoloģijas satikšanos ar Ziemassvētku brīnumu.Pārsteigumus spēj sagādāt

Jaunākajā žurnālā