Skatuves centrā svinību galds — mēle, pa kuru defilē izrādes varoņi, kad pienācis laiks «nospēlēt savu lomu». Foto — Inese Kalniņa.
Viestura Kairiša izrāde Hamlets Rīgas Krievu teātrī ir par Putina Krieviju
Viljama Šekspīra Hamlets ir viena no visbiežāk iestudētajām lugām pasaulē, no kuras, paradokss, ikreiz gaida jaunu, oriģinālu interpretāciju. Lai cik slavens būtu monologs «būt vai nebūt», izrāde visbiežāk ir par ko citu. Par to, kad Hamlets notic, ka tēva rēga stāstītais par Klaudija noziegumiem ir patiesība. Par to, vai Hamlets vecākais bija labs karalis. Par to, kāda loma notikumos dāņu galmā ir Fortinbrasam, norvēģu princim, kurš lugā tiek pieminēts sākumā un parādās beigās. Katrā ziņā režisora Viestura Kairiša Hamlets Mihaila Čehova teātrī runā tieši par šiem jautājumiem.
Kairiša Hamlets sākas pagrabā vai bunkurā. Kā jau izrādēs, ko režisors veido kopā ar scenogrāfi Ievu Jurjāni, arī šoreiz telpa nes simbolisku slodzi. Skatuves centrā svinību galds — mēle, pa kuru defilē izrādes varoņi, kad pienācis laiks «nospēlēt savu lomu». Fonā caur durvju aili redzamas sarkanas kāpnes, kas otrajā cēlienā tiek atsegtas pilnībā un, papildinātas ar džudo paklājiņu, kalpo par arēnu varas cīņām, burtiski iemiesojot ideju «kurš pār kuru». Asinīm noplūstošās sienas liecina par «klimatu» valstī, bet appelējušie griesti norāda, ka krievi (pfu, tu — dāņi) šādi dzīvo ne pirmo dienu.
