Pastāv par savām vērtībām

Rīgas projektu kora diriģenta Kristofera Volša-Sinkas vārds pagājušonedēļ nokļuva ziņu virsrakstos. Viņa vadītais koris Dziesmusvētku koru skatē ieguva augstu vērtējumu, bet arī liegumu piedalīties koru karos. Viņš žūrijas lēmumu apstrīdēja

Tā bija priecīga diena Rīgas projektu kora diriģenta Kristofera Volša-Sinkas dzīvē: 26. martā, uzstājoties koru skatē Latvijas Universitātes Lielajā aulā, viņa korim žūrija par sniegumu piešķīra gandrīz maksimālo punktu skaitu: 47,67 no 50. Vērtētāji bija cienījami, visi — Dziesmusvētku virsdiriģenti: Romāns Vanags, Gints Ceplenieks, Ints Teterovskis, Mārtiņš Klišāns, Jānis Baltiņš. 

Taču drīz pēc paklanīšanās prieks no Volša-Sinkas sejas sāka dzist, jo izrādījās, ka iespēju šovasar piedalīties XXVII Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos viņa koris gan ieguvis, bet uzstāties koru karos viņiem liegts — kora sniegums skatē vērtēts ārpus konkursa. Savu lēmumu žūrija pamatoja tā: Rīgas projektu kora darbības forma un mēģinājumu veids atšķiras no ierastā. 

Volša-Sinkas dziedātājus, kuri lielākoties ir pieredzes bagāti augstas klases amatieri — pirms tam dziedājuši koros Kamēr…, Sola, Balsis —, šie argumenti samulsināja. Jā, viņi augu gadu nesanāk mēģinājumos divreiz nedēļā, kā daudzi citi kori, bet mēģina saskaņā ar jauno koncertprogrammu. Rūpīgi veicot aprēķinus, izrādījies, ka mēģinājumu skaits gada griezumā korim ir tāds pats kā citiem, tikai dažos periodos intensīvāks, dažos — ar mazāku noslodzi. 

Otrs žūrijas iebildums varēja būt tāds, ka koris nesaņem ne valsts, ne pašvaldības finansējumu, bet gan mecenātu naudu, piemēram, no Norvēģijas vēstniecības Latvijā. Taču ne pirmais, ne otrais iegansts diriģentam un dziedātājiem nešķita pietiekams, lai saņemtu kurvīti dalībai koru karos. Visiem koriem tie ir svarīgi kā iespēja dzirdēt citam citu, salīdzināt stilu un varēšanu, kā arī saņemt novērtējumu.