Arī kara laikā dažiem pagastvečiem ir no valsts kopējās atšķirīga politika
Notikumi pagājušonedēļ trīs Latvijas pilsētās atgādināja, ka pašvaldību vadītājiem ir resursi un vara, ko tie var izmantot arī pretēji ne tikai valdības, bet arī valsts politikai. It īpaši, ja viņu partija ir nevis politikas tīruma ežmalā, bet gan valdībā vai vismaz Saeimā. Pieskatīt pagastveču darbu atbilstību likumam ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas darbs. Sarežģītāk ir novērtēt viņu rīcības atbilstību valsts politikai.
Rēzeknē svētdien Aleksandrs Bartaševičs nodibināja jaunu partiju, tiesa, ar Latgalē nelabi skanošu nosaukumu Kopā (‘kapā’ — latgaliešu val.) Latvijai, toties ar tādu pašu, kāds ielikts jaunām prokremliskām partijām arī citās valstīs, piemēram, Koos/Вместе Igaunijā, Заједно Serbijā, un projekts ar šādu nosaukumu februārī tapis arī Bulgārijā.
Vienam no partijas dibinātājiem, bijušajam Saskaņas smagsvaram Andrejam Klementjevam vēstījums kā no Kremļa špikera norakstīts — ka Latvijas ārpolitikā visu izlemjot «Brisele», bet drošībā «Vašingtona», tāpēc jaunā partija risināšot iekšējus sociālos un ekonomiskos jautājumus. Bet Bartaševiča pasludinājumi, ka Latvijai esot jābūt «neitrālai valstij» un jāvienojas par drošības garantijām ar «visām kaimiņvalstīm», jācer, automātiski noliek šo veidojumu drošības dienestu uzmanības lokā kā acīmredzot kārtējo Kremļa iedvesmotu projektu.
Pašvaldību ministrs Māris Sprindžuks no Apvienotā saraksta pirmdien Latvijas Radio teicās samanījis «dīvainas komunikācijas no Rēzeknes puses» un retoriski taujāja, «vai Latvijas drošība nav apdraudēta». Taču «drošības dienesti seko līdzi», viņš mierināja, un, «ja mēs saskatīsim kādus apdraudējumus valstij, tad man būs jārīkojas».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.