Jauno karavīru militārās pamatmācības kursos Alūksnē. Foto — Armīns Janiks, Aizsardzības ministrija
Ja šodien uz Latvijas zemes kāju spertu iebrucēju armija, valsti būtu gatavi aizstāvēt aptuveni septiņi tūkstoši profesionālo karavīru, kas šobrīd dien Nacionālajos bruņotajos spēkos, un pieci tūkstoši rezervē esošie karavīri. Aizsardzības pozīcijās stātos vēl aptuveni 10 tūkstoši aktīvo zemessargu, no kuriem 2271 pievienojās pavisam nesen — 2022. gadā.
Lai gan uzbrukuma gadījumā Latvija varētu paļauties arī uz sabiedroto atbalstu, Krievijas agresija Ukrainā uzskatāmi parādīja, cik svarīgas ir arī mūsu pašu spējas reaģēt un aizstāvēties.
Tāpēc jau iepriekšējās Saeimas sasaukuma laikā valdība nolēma veidot valsts aizsardzības dienestu, kura galvenais mērķis ir palielināt Latvijas bruņoto spēku skaitlisko sastāvu un sagatavot pēc iespējas lielāku sabiedrības daļu iespējamam iebrukumam.
Sākotnējā iecere paredzēja aizstāvju skaitu dubultot — profesionālajā armijā un zemessardzē dienošo karavīru skaitu palielināt no 16 tūkstošiem līdz 31 tūkstotim, kā arī papildus sagatavot vēl 20 tūkstošus augstas gatavības rezerves karavīrus. Šobrīd valsts aizsardzības dienesta likumprojekts ir tikai dažus soļus no pieņemšanas Saeimā, bet mērķi, kas nosprausti iepriekšējā aizsardzības ministra Arta Pabrika laikā, kļuvuši daudz pieticīgāki. Armijas dubultošana pārlikta nenoteiktā nākotnē, bet «visaptveroša valsts aizsardzība» apstājas pie dažu simtu jauniešu iesaukšanas nākamo dažu gadu laikā.
Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.
