Kā uzņēmumam samazināt enerģijas patēriņu, nezaudējot komfortu? • IR.lv

Kā uzņēmumam samazināt enerģijas patēriņu, nezaudējot komfortu?

1
Publicitātes foto
Māris Emsiņš

Energoresursu cenu kāpums ir skāris ikvienu – gan privātpersonas, gan uzņēmumus. Ja par savu rēķinu apmaksu un taupības pasākumiem mājās katrs ir atbildīgs pats, darba vide ir kopīga atbildība. Ilgtspējīgi risinājumi un paradumi ikdienā var palīdzēt būtiski samazināt vienu no lielākajām uzņēmumu izmaksu pozīcijām – rēķinu par patērēto elektrību. Vienlaikus ir svarīgi nepārspīlēt ar taupību darbavietā, kur vairums cilvēku pavada lielāko dienas daļu, tāpēc ir jānodrošina komfortabla darba vide, kas nekaitē veselībai.

Energoresursu taupīšana darba vietā var tieši ietekmēt tavu nākotnes labklājību. Nav noslēpums, ka dzīvojam laikā, kad visiem nākas savilkt jostas, par ko liecina arvien vairāk tukšu skatlogu pilsētu ielās.  Tukši skatlogi nozīmē arī cilvēkus, kas palikuši bez darba. Pašlaik ir svarīgi apzināties, ka ikviens no mums ar saviem paradumiem tieši ietekmē sava darba devēja nākotni. Neskatoties uz to, ka Sabiedrisko pakalpojumu tirgus komisijas (SPRK) pārskats par Baltijas elektroenerģijas tirgu 2022. gadā liecina, ka Latvijā elektroenerģijas patēriņš ir sarucis par  3,75%, elektroenerģijas cenas būtiski pieauga un joprojām ir jāpievērš pastiprināta uzmanība kur un kā tērējam energoresursu.

Mēs mājās saņemam arvien lielākus rēķinus par patērētajiem energoresursiem, un tas pats notiek uzņēmumos. Katram ir svarīgi justies drošam par nākotni, tāpēc ikviena strādājoša cilvēka interesēs ir tas, lai viņa darba devējs veiksmīgi strādātu ilgtermiņā un spētu samaksāt par padarīto darbu. Šis ir brīdis, kad ikvienam ir jāiesaistās, lai palīdzētu savam uzņēmumam pārvarēt grūtības, piemēram, mainot savus patēriņa paradumus. Tas ir grūti – dziļi iesakņojušos paradumu maiņa prasa piespiešanos, tāpēc ir jābūt gana spēcīgai motivācijai kaut ko mainīt. Bet motivē zināšanas un apzināšanās, ka ar savu rīcību varam būtiski ietekmēt apkārt notiekošo. Tāpēc atslēga uz veiksmīgu paradumu maiņu un darbinieku iesaisti uzņēmuma taupības pasākumos ir izglītošana.

Enerģijas audits – lai saprastu, ko patērējam un cik tas maksā. Ja nezinām, cik patērējam un cik tas izmaksā, paliekam nezinot, vai to vajag mainīt. Tāpēc ir svarīgi apzināties savus patērētāja profilu un mums to palīdz īstenot energoaudits.

Maksa par elektrību ir viena no lielākajām izmaksu pozīcijām. Energoefektivitāte jeb spēja paveikt to pašu darbību ar mazāku elektrības patēriņu ir tas, kas ļauj būt ilgtspējīgākiem. Nepieciešamību regulāri veikt energoauditu lielajiem uzņēmumiem nosaka arī likums, ja tie nestrādā ar ISO standartu. Energoaudita priekšrocība ir iespēja piesaistīt kompetentus speciālistus un saņemt objektīvu uzņēmuma darbības izvērtējumu, kā arī ieteikumus izaugsmei. Tas nav vienas dienas vai viena gada pasākums – ilgtspējas veicināšana ir nebeidzams process, kurā nemitīgi jārūpējas par videi un cilvēkiem draudzīgāku procesu ieviešanu.

Nelielas izmaiņas paradumos – lielas pārmaiņas enerģijas patēriņā. Vide ap mums ir iekārtota tā, ka ērtāk ir rīkoties neefektīvi. Piemēram, izejot no telpas, būtu jāatceras izslēgt gaismu un derētu atvienot no kontaktligzdas ierīces, kuras netiek lietotas, taču tas nav ērti. Tāpēc ir svarīgi veidot tādu darba vidi, kas būtu ērtāka lietošanai ikdienā, kā arī energoefektīva.

Ar kustības sensoriem būtu jāaprīko apgaismojums telpās, kur darbinieki pastāvīgi neuzturas. Ja tas nav iespējams – vismaz atgādināt par taupību, uz gaismas slēdžiem uzliekot atgādinājumu izslēgt gaismu. To, kas atrodas acu priekšā, ir vieglāk atcerēties. Tāpat mūsdienu brīvā tirgus apstākļos katrs var izvēlēties savam darbības stilam atbilstošāko elektrības piegādes veidu, piegādātāju un tarifu, kas nereti ļauj būtiski samazināt izmaksas. Gan uzņēmumam, gan privātpersonām ir vērtīgi pārzināt savus patēriņa paradumus un izvēlēties tarifu, kas ir visizdevīgākais aktīvākajā periodā.

Tāpat būtisku ietaupījumu var sniegt elektroierīces, ko lietojam ikdienā – pērkot jaunu iekārtu, ir vērts pievērst uzmanību ne tikai tās cenai, bet arī enerģijas patēriņam. Nav vērts pirkt lētāk, ja ierīces dzīves ciklā nāksies pārmaksāt par tās lietošanu. Pat tādi šķietami sīkumi kā aizvērtas ledusskapja durvis vai tikai nepieciešamā ūdens daudzuma, nevis pilnas tējkannas, uzkarsēšana var jūtami atspoguļoties elektrības rēķinā.

Taupot nevajadzētu aizmirst par veselību. Dienas laikā, ja ir pietiekami daudz dienas gaismas, var apsvērt iespēju iztikt pavisam bez elektrības. Te gan izņēmums ir darba vietas un darba galdi, kam jābūt atbilstoši apgaismotiem.

Neviens taupības pasākums nav tik vērtīgs, lai bojātu veselību. Cilvēki ir paši svarīgākie, un par to nevajadzētu aizmirst, ne taupot elektrību, ne lietojot gaisa kondicionētāju vai izvēloties apkures intensitāti. Katrs grāds ir līdzvērtīgs apmēram 5% komunālo maksājumu rēķinā. Tomēr ir jāsaglabā līdzsvars starp komfortablu darba vidi, kur nav ne pārāk auksti, ne pārāk karsti, un taupības pasākumiem. Daudz vērtīgāk, nekā krasi samazināt siltumu biroja telpās, būtu nepieļaut fundamentālas kļūdas, piemēram, darbināt gaisa kondicionēšanu pie atvērtiem logiem vasarā vai censties tādējādi atvēsināt telpu, jo tā ir pārkurināta ziemā.

Vēdināšana ir svarīga gaisa kvalitātei, tomēr tas jādara pareizi – uz īsu brīdi plaši atverot logu, nevis ilgstoši turot to tikai mazliet pavērtu un zaudējot siltumu. Vēl viens variants, ko ir vērts apsvērt, ir gaisa kondicionētāja izmantošana telpu apsildei – tas ir apmēram trīsreiz ekonomiskāks nekā elektriskie sildītāji un ar vienu kilovatu elektroenerģijas var saražot trīs un pat vairāk kilovatu siltuma.

Elektrība jātaupa arī ārtelpās. Uzņēmuma enerģijas patēriņš nebeidzas pie ārdurvīm – vairumā gadījumu tas ir arī āra teritorijas apgaismojums, fasādes izkārtnes, gaismas kastes utt. Arī šos risinājumus nevajadzētu piemirst, un tas nav stāsts tikai par LED spuldzēm – āra apgaismojumam var izvēlēties efektīvus vadības risinājumus, piemēram, tos pašus kustības sensorus, kas nepieciešamības gadījumā paspilgtina apgaismojumu, vai gaismas sensorus, kas ieslēdz fasādes apgaismojumu, kad sāk krēslot, un izslēdz, kad ārā kļūst pietiekami gaišs.

Atšķirībā no mūsu paradumiem, kas nemaksā neko, dažādi nākotnes tehnoloģiju risinājumi prasa zināmus ieguldījumus. Mēs esam nemitīgos meklējumos, un noteikti būs arvien vairāk veidu, kā ietaupīt, kļūstot ilgtspējīgākiem. Strauji attīstās saules enerģijas, kas Latvijā darbojas pietiekami jaudīgi. Ja pašam savu paneļu uzstādīšana neatmaksājas, var meklēt risinājumus kopā ar kaimiņiem. Tāpat nevajadzētu novērtēt par zemu vēja enerģijas sniegtās iespējas, sevišķi jūras tuvumā. Vērts arī pārdomāt, kā savu jau izlietoto enerģiju, piemēram, siltumu telpās nevis vienkārši izpūst gaisā, bet izmantot ūdens uzsildīšanai. Ieguvēji ilgtermiņā būs tie, kas pratīs efektīvos veidos otrreizēji izmantot savas darbības blakusproduktus.

 

Autors ir SIA Reitan Convenience Latvia (Narvesen un Caffeine) Attīstības nodaļas direktors

Komentāri (1)

QAnon 26.03.2023. 11.01

Tas ir elementāri. Uzņēmumiem izveidot elektroenerģijas patērētāju konglomerātu, kas panāktu, ka OIK atļauju tirgotāji saņemtu tik bargus sodus, ka nolādētu dienu, kad nākuši pasaulē, to īpašumi tiktu konfiscēti, bet tuvinieki deklasēti. Ja neliešiem izdotos izvairīties no pelnītā soda, tad noalgot šāvēju brigādi. Esmu drošs, ka OIK beneficiāriem uzreiz rastos vēlēšanās, atteikties no nelikumīgām atļaujām un atlīdzināt patērētājiem pārmaksātos līdzeķlus, faktiski, prokremlisko zagļu un sodomītu tautai uzlikto bezprecedenta OIK nodokli.

0
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu