NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts skaidro, kas noteiks kara turpmāko gaitu un kāpēc pienācis laiks atteikties no jēdziena «Austrumeiropa»
Jānis Sārts pirmdienas rītā mani birojā sagaida priecīgi satraukts — apsveicinoties pirmie vārdi viņam ir par ASV prezidentu Džo Baidenu: «Mūsdienu informācijas telpa liecina, ka patlaban Kijivā notiek kaut kas riktīgi liels. Kas — nezinu, bet mana spekulācija ir, ka tur ieradies Baidens.»
Pēc intervijas Sārta minējumu jau apstiprina pasaules mediju ziņas — Baidens negaidītā un noslēpumā turētā vizītē patiešām ieradies Ukrainas galvaspilsētā. Pāris stundas vēlāk Sārts lielvaras pirmās personas apmeklējumu kara nomocītajā Ukrainā komentē kā nozīmīgu un skaidru signālu Krievijas prezidentam Putinam, ukraiņiem un Rietumiem par Amerikas atbalstu. «Bet pirmām kārtām Krievijai,» saka Sārts un piebilst, ka Putins licis pacelt gaisā savus iznīcinātājus, bet raķetes uz Ukrainu nav izšautas. «Tas liecina, ka bijāšana pret NATO un ASV joprojām ir.»
Kas gada laikā kopš Krievijas pilna iebrukuma Ukrainā mainījies Rietumu izpratnē par Krieviju, kas gaidāms nākotnē, sarunā ar Jāni Sārtu.
Kā gads kopš Krievijas pilna iebrukuma Ukrainā ir izmainījis Rietumus?
Es sāktu citā vietā — šis gads ir izmainījis Rietumu vēsturi. Šis ir viens no tiem pagrieziena gadiem. Ja situācija būtu nedaudz citāda un, piemēram, kristu Kijiva, mainītos arī Eiropas vēsture. Tas, ka Kijiva nekrita, un pārējais, kas notika — Ukrainas spēja ne tikai noturēt, bet arī spiest [ienaidnieku] atpakaļ, turēties —, ir ietekmējis Eiropas vēstures trajektoriju.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.