Sastrēgumi parasti klusajā centrā, līksmu fanu ordas, disenes līdz rītam, suvenīru plūdi un pārcenotas ātrās uzkodas. Vienā vārdā: svētki!
Šogad Fīniksa uzņēma Super Bowl — amerikāņu futbola līgas finālspēli, lielāko ikgadējo sporta notikumu ASV. Ja var ticēt aptaujām, brangāka izēšanās amerikāņiem ir tikai Pateicības dienā. Kaimiņi un draugi pulcējas pie ekrāniem mājās vai dodas uz sporta bāriem, protams, izņemot dažus desmitus tūkstošu, kas par klātbūtni stadionā gatavi samaksāt vidējo mēnešalgu valstī. Šogad biļetes cena bija vidēji 5,5 tūkstoši dolāru. Simtos mērāma tā pēdējo reizi bija pirms 15 gadiem.
Es biju starp 113 miljoniem, kas skatījās TV translāciju. Spēle — ķiverēs un polsterētos kreklos iespīlētu muskuļotu vīru cīņa par milzīgai ozolzīlei līdzīgu bumbu — man ir tumša bilde, lielākoties vēroju publiku. Stumdoties pa pilsētas parku ar milzīgajiem ekrāniem ne reizi vien dzirdēju sajūsmu par puslaikā gaidāmo Riannas šovu. Dīva nebija kāpusi uz skatuves vairākus gadus, tāpēc daļai prioritāte bija koncerts. Nebrīnos, ka TV pārraidē Riannai bija par dažiem miljoniem lielāka publika.
Mača beigas nesagaidīju, jo pēc saulrieta iegriezās stindzinošs vējš. Kad lasīju par Chiefs uzvaru, manā Instagram lentē iekrita studiju kolēģes reportāža no indiāņu aktīvistu protesta pie spēles stadiona, pieprasot Kanzassitijas komandai beidzot nomainīt nosaukumu, atteikties no bultveidīgā logo un fanu «tomahauka cirtiena», jo šī indiāņu kultūras vulgarizēšana ir aizskaroša. Vairākas citas komandas jau ieklausījušās vietējo cilšu protestos, taču ne Super Bowl laureāti.
