Izvēļu laiks par labu Latvijā ražotajam

  • Ieva Erele
  • 26.01.2023.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Kopš kara sākuma Ukrainā mūsu sabiedrībai nācies pārvērtēt ne tikai uzskatus un attieksmi, bet arī paradumus, mācīties kritiskāk domāt un atbildīgāk izvēlēties. Mums atkal ir jauns “normālais” – latviskāks, patriotiskāks, nacionālāks.

Daudz esam pieredzējuši aicinājumus izvēlēties Latvijā ražotus produktus maltītei, veltot šim pat gadiem ilgas kampaņas un izveidojot preču zīmes. Kā īpaši dārgas dāvanas gan pašu zemē mītošajiem, gan radiem un draugiem citviet uz zemeslodes mēdzam izvēlēties latviešu amatnieku darinājumi tirdziņos vai spožāk iekārtotās tirdzniecības vietās. Latviskais ir ieguvis jaunu skanējumu un piepildījumu.

Bet kā ar mēbelēm? Vai ir kas mainījies pircēju izvēlēs mājokļa vai biroja iekārtošanā? Vai, pērkot krēslu, galdu, iekārtojot lielākas vai mazākas telpas, izvēlamies Latvijā ražotas mēbeles?

Laikmetīga pieeja gan biznesā, gan preču un produktu apritē un patēriņā pēdējā desmitgadē sabiedrību ved pretī ilgtspējas principu ieviešanai ikdienā. Mēbeļu ražošanā ilgtspēja nozīmē ētiski iegūta koksne, kas nodrošina minimālu ietekmi uz pasaules mežiem.

Bet tie savukārt sniedz būtiskus ekosistēmas pakalpojumus ikviena planētas iedzīvotāja veselībai. Ilgtspējīgā mēbeļu ražošanā mēbelēm paredzams ilgāks dzīves cikls, nodrošinot, ka pēc pāris gadiem tās nesalūzt, nezaudē būtiski savu kvalitāti un veiktspēju, un netiek izmestas. Ilgtspējīgas mēbeļu ražošanas procesā pastāv tāds jēdziens kā ekodizains, kad projektētāji un speciālisti jau idejas izstrādes posmā katru preci veido tā, lai tā būtu izturīga, viegli kopjama, labojama, atjaunojama un visbeidzot saprotami nododama vienā gabalā vai detaļās šķirošanai un pārstrādei. Tāpat ilgtspēja nozīmē, ka, izvēloties Latvijā ražotas mēbeles, jūs atbalstāt ne vien mūsu uzņēmēju, bet arī viņu darbiniekus un viņu ģimenes. Jūs dodat iespēju augt un attīstīties vietējam biznesam, kas savukārt ar savu nodokļu artavu attīstīs pilsētas un ciemus, kur bāzēta ražošana.

Publiskajā iepirkumā diemžēl mums vēl grūts ceļš ejams, lai, iekārtojot skolas vai bērnudārzus, pasūtītājs varētu noteikt, ka prioritāte būs tam piegādātājam, kurš piedāvās nevis zemāko vai saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, bet gan ilgtspējīgāko, turklāt Latvijā ražotu produktu. Tomēr ikdienas pirkumā mājsaimniecībām un komercsektorā robežu nav. Tās ir tikai mūsu izvēlēs. Ja ģeopolitiskie notikumi sabiedrībai likuši pētīt produktu un preču izcelsmes valstis pārtikas veikalos vai tml., varbūt arī, izvēloties mēbeles, varam paplašināt redzesloku, izzinot iespējas iegādāties Latvijā ražoto?

Un mūsu uzņēmēji var! Ne tikai ražot kvalitatīvus produktus, bet pārsteigt pasauli, piemēram, ražojot dīvānus un atpūtas krēslus kruīza kuģiem, kas šķel Klusā okeāna viļņus. Mūsu biedri ražotāji lielākoties strādā vairāk nekā desmit gadu, līdz ar to pieredzējuši ne tikai pandēmiju, bet citas Latvijas ekonomiskās lejupslīdes un līdz ar to spēj piemēroties ne tikai tirgus, bet arī klientu vajadzībām, piemēram, radot autentisku iekārtojumu darījumu telpām vai mājoklim.

Lai 2023. gads kļūst par gadu, kad mēs izvēlamies Latvijā ražotas mēbeles!

 

Autore ir Mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijā izpilddirektore

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Vita Liberte

Latvijas biznesā šobrīd trūkst riska: kā drosmīgi soļi privātajā sektorā var mainīt Latvijas labklājību

Latvijas uzņēmējdarbības vide šobrīd atrodas kritiskā pārejas punktā. Lai arī pēdējo desmitgažu laikā esam vairākkārt pierādījuši spēju ātri mainīties, mūsu ekonomikas sniegums joprojām būtiski atpaliek no attīstītāko valstu līmeņa – gan produktivitātes, gan ienākumu, gan digitālās infrastruktūras kvalitātes ziņā. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dati rāda, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir tikai 41 indeksa punkts, salīdzinot ar vidēji 60,2 OECD valstīs. Šo plaisu nevar aizlāpīt tikai ar efektīvāku darbaspēka izmantošanu vai ieguldījumiem cilvēkresursos vien – nepieciešamas arī stratēģiskas investīcijas tehnoloģijās, digitalizācijā, datu infrastruktūrā un inovācijās.

Viedoklis Jānis Liepiņš

Sporta infrastruktūras finansējums - vai sadale ir godīga?

Latvijā sporta infrastruktūras finansējums joprojām ir centralizēts, un valsts līdzekļu ievērojamākā daļa nonāk vienā vai dažos objektos, kamēr reģionos bāzes noveco, zaudē sertifikāciju un nespēj pilnvērtīgi nodrošināt mūsdienām atbilstošus pakalpojumus.

Viedoklis Kristīne Jarinovska

Ko dos Kuldīgas likums?

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija retā izbraukuma sēdē 2025. gada 28. oktobrī Kuldīgas rātsnamā apsprieda Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likuma projektu. Šobrīd tas 2025. gada 27. novembrī ir jau pieņemts Saeimā 1. lasījumā. Īstais brīdis apspriest un palūkoties, ko sabiedrībai dotu likums par vienas pilsētas centru. Uzreiz jāpiebilst, ka neesmu likumprojekta autore un neesmu nekā piedalījusies tā izveidē, līdz ar to lūdzu atvainot, ja turpmākā kritika vai uzslavas radušās ierobežotas informācijas apstākļos.

Jaunākajā žurnālā