Kara balsis.* Arhitektes un fotogrāfa fronte • IR.lv

Kara balsis.* Arhitektes un fotogrāfa fronte

Arhitekte Anna Kirija un viņas vīrs fotogrāfs Arsens Fedosenko. Foto no personīgā arhīva
Anastasija Ringis, speciāli Ir

Annas Kirijas nelielajā arhitektu studijā vienmēr ir daudz cilvēku. Pirmkārt, darbā ir visi 12 komandas locekļi. Otrkārt, diendienā tur ierodas kaimiņi, lai uzlādētu tālruņus, sasildītos vai iedzertu tēju.

«Mums ir savs «neiznīcināmības punkts»,» pajoko Anna, atsaucoties uz valsts ierīkotiem punktiem, kur ukraiņi var saņemt svarīgākos pakalpojumus. Mājā, kur atrodas viņas studija, elektrība ir tikai divas stundas dienā. Lai darbs neapstātos, Anna ir iegādājusies nelielu ģeneratoru, kas darbina datorus. «Mana komanda nāca strādāt pat tad, kad nebija ne elektrības, ne ūdens, ne siltuma,» stāsta arhitekte.

Viņas studija darbojas jau 15 gadus. Pirms kara gadā izstrādāja aptuveni 20 lielus projektus, to skaitā ūdens atrakciju parku, dzemdību namu, tirdzniecības centrus ar dzīvojamajiem kompleksiem, sabiedriskās telpas un sociālās infrastruktūras objektus. Viņas komanda katru gadu ir saņēmusi valsts mēroga balvas par labākajiem arhitektūras risinājumiem, jo Annas Kirijas dizaina stils ir racionāla un daudzfunkcionāla telpas izmantošana.

«Kad sākās karš, visi mūsu projekti tika apturēti, pat tie, kas bija nobeiguma fāzē. Bija ārkārtīgi grūti nopelnīt naudu,» stāsta Anna. Studijas vienīgais ienākumu avots tagad ir skices, ko pasūta ārvalstu fondi, Ukrainas uzņēmumi vai ukraiņu kopienas, kas mēģina rekonstruēt sagrautus objektus, izmantojot savus resursus. Piemēram, Annas komanda bija iesaistīta sagrautā Irpiņas 3. liceja atjaunošanā, kuru atklāja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

«Licejs tika izpostīts krievu apšaudes laikā. Rekonstruējot mēs esam to ievērojami uzlabojuši: pievienojām peldbaseinu un sporta laukumus. Pēc direktora lūguma uzbūvējām arī pilsētiņu skolotājiem, kuri tagad var dzīvot liceja telpās.» 

Līdzīgi viņi rīkojās Kijivas piepilsētas ciemā Makarivā, kas atrodas Bučas rajonā, — agrāk tur bija tikai divi bērnudārzi, kas tika iznīcināti. Tos pārbūvējot, arhitekti ņēma vērā vietējās kopienas vajadzības. «Mēs vēlamies atjaunot izglītības iestādes, lai tās būtu iekļaujošas un atvērtas publiskās telpas, kas pieejamas arī pieaugušajiem,» skaidro Anna. 

Viņa iesaistījusies arī sabiedriskajā darbā kā Ukrainas Arhitektūras palātas vadītāja vietniece. Šī profesionālā asociācija cenšas izstrādāt risinājumus pēckara Ukrainai, par spīti tam, ka apšaudes aizvien nerimstas. Krievu raķetes lielākoties iznīcina padomju arhitektūru un infrastruktūru, tāpēc Anna uzskata, ka ukraiņiem jau tagad vajadzētu izvērtēt savas pilsētas un meklēt jaunas idejas.

«Kopā ar kolēģiem no Arhitektu palātas esam reģistrējuši labdarības fondu un meklējam grantus pēckara pilsētu atjaunošanas izpētei. Tikmēr jau pētām piemērus un apspriežam tos profesionālā vidē.» Annas komanda pašlaik izstrādā jauniešu centra projektu pierobežas pilsētā Černihivā valsts ziemeļos un militārās rehabilitācijas klīnikas projektu Kijivā.

Annas vīrs ir pazīstams fotogrāfs Arsens Fedosenko. Jau pirmajās kara dienas viņš iestājās rindā pie tuvākā armijas iesaukuma punkta un nonāca mobilo žurnālistu grupā, kas nodarbojās ar Ukrainas bruņoto spēku stratēģisko komunikāciju. Kopā ar žurnālistu un videooperatoru Arsens ir izbraucis gar visu frontes līniju. Viņam izdevās dokumentēt ukrainas pretuzbrukumu Harkivas virzienā un Hersonas atbrīvošanu. Viņa attēli ir vairākkārt parādījušies pasaules plašsaziņas līdzekļos un Ukrainas prezidenta sociālajos tīklos. Turklāt viņš izgatavoja fotokalendāru ar kara varoņiem, kura pārdošanā savāktā nauda tiek ziedota pikapiem frontes vajadzībām.

Taču Arsens nevēlējās aprobežoties tikai ar fotoreportiera darbu un tagad ir pārcelts uz slaveno 518. bataljonu — speciālo uzdevumu vienību Savvaļa,  kur viņš strādā par operatīvo dežurantu.

«Mūsu dzīve ir kļuvusi ļoti sarežģīta. Satiekamies reti — uz pāris dienām ik pēc dažiem mēnešiem. Taču dzīvojam ar sajūtu, ka ar katru dienu katrs no mums tuvina mūsu valsts uzvaru. Un mēs vēlamies pēc iespējas ātrāk izbeigt šo karu un sākt atjaunot mierīgu dzīvi,» saka Anna.

* Rakstu sērija Ukrainas kara balsis pieejama brīvpieejā, pateicoties AS Latvijas Finieris atbalstam. #KopāParUkrainu

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu