Veselības un dzīvības apdrošināšana pārmaiņu vējos. Ko gaidīt 2023. gadā? • IR.lv

Veselības un dzīvības apdrošināšana pārmaiņu vējos. Ko gaidīt 2023. gadā?

Ilustratīvs attēls
Viktors Gustsons

Straujais cenu pieaugums un inflācijas kāpums pērn nesis būtiskas izmaiņas arī Latvijas apdrošināšanas tirgū. Līderos pārliecinoši izvirzījusies veselības apdrošināšana, kamēr dzīvības apdrošināšanā ar uzkrāšanu vērojama zināma piesardzība.

Apdrošināšanas sabiedrību parakstīto veselības apdrošināšanas prēmiju apmērs 2022. gada desmit mēnešos, salīdzinot ar šo pašu laika posmu pērn, palielinājies par 23%, kas vērtējams kā būtisks pieaugums.

Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, pēc Covid-19 pandēmijas ir ievērojami palielinājies pieprasījums pēc veselības apdrošināšanas (VA) polisēs iekļautajiem pakalpojumiem. Esam novērojuši, ka cilvēki vēlas nodrošināties, saņemt plašāku pakalpojumu klāstu, kas iepriekšējo divarpus gadu laikā bija ierobežoti vai liegti – tās ir maksas operācijas, diagnostiskie izmeklējumi u.c.

Otrkārt – sakarā ar straujo inflācijas pieaugumu, kas Latvijā ir pārsniegusi 20%, un vispārējo cenu kāpumu, būtiski ir sadārdzinājušies ārstniecības iestāžu sniegtie pakalpojumi. Lai varētu tos apmaksāt, tirgū ir jūtami pieaugušas arī apdrošināšanas prēmijas, kas ir nodrošinājis VA izvirzīšanos apdrošināšanas tirgus līderos.

Pāreja uz cenrāžu principu

Tendence, kas veselības apdrošināšanā pērns ienākusi uz palikšanu – teju izzūd prakse segt polisēs iekļautos pakalpojumus 100% apmērā no cenas, bet ir notikusi pāreja uz tā saukto cenrāžu principu. Proti, apdrošinātājs apmaksā pakalpojumu par fiksētu cenu, piemēram, 50-70% apmērā no pakalpojuma izmaksas, kuras apmērs atkarīgs no konkrētās polises seguma. Piemēram, ja maksa par ārsta konsultāciju ir 40 eiro, apdrošinātājs sedz 25 eiro, bet 15 eiro klients apmaksā pats. Šāda pieeja apdrošinātājiem ļauj mazināt inflācijas negatīvo ietekmi uz medicīnas iestāžu pakalpojumu cenām. Līdzīga tendence vērojama ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā, Igaunijā un citās Eiropas valstīs. Apdrošinātāju apmaksātā pakalpojuma daļa cenrādī var svārstīties plašās robežās atkarībā no pieprasījuma, kas katram apdrošinājuma ņēmējam tiek sagatavots individuāli.

Ņemot vērā, ka pagaidām nav prognozējamas kara beigas Ukrainā, kas ietekmē globālos ekonomiskos procesus, paredzēt turpmākās cenu kāpuma tendences apdrošināšanas tirgū ir grūti. Būtiska ietekme noteikti būs Eiropas Centrālās Bankas (ECB) plānam pakāpeniski palielināt refinansēšanas likmi inflācijas apkarošanai, kas Eirozonā sasniegusi augsto 9-11% līmeni. Šī ECB politika sadārdzina finanšu resursu cenu, kas savukārt ietekmē pilnīgi visu pakalpojumu spektru, arī medicīnas sektorā.

Cenu kāpums veselības aprūpē īpaši straujš aizvadītajos mēnešos ir bijis energoresursus patērējošajās jomās kā diagnostika, zobārstniecība u.c. Piemēram, tika ziņots, ka vienā no vadošajām medicīnas iestādēm magnētiskās rezonanses iekārtai izmaksas par patērēto elektroenerģiju mēnesī pieaugušas 3,5 reizes, no 2000 eiro uz 7000 eiro. Zobārstniecībā cenu kāpumu veicina izejmateriālu sadārdzinājums, jo kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā Latvijai vairs nav pieeja Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas tirgiem, kas nodrošināja salīdzinoši lētāku izejmateriālu un zāļu piegādes.

Aug interese par mentālās veselības pakalpojumiem

Pozitīvi vērtējams, ka tie uzņēmumi, kam uzņemējdarbības izaugsme turpinās un kuri var atļauties, veselības apdrošināšanas polises piedāvā plašākam darbinieku skaitam – veselības apdrošināšana tiek uzskatīta par nozīmīgu, motivējošu faktoru darbinieku piesaistē un noturēšanā. Savukārt daļai VA ņēmēju vidū vērojama tendence līguma ietvaros sašaurināt darbiniekiem nodrošināto VA pakalpojumu apjomu. Citiem vārdiem, VA pakalpojumu cenas aug straujāk nekā spēja tās apmaksāt, tāpēc daļa uzņēmumu spiesti iegādāties VA polises ar šaurāku pakalpojumu grozu, lai iekļautos budžetā.

Pēdējā laika tendence – VA ņēmēju vidū būtiski audzis pieprasījums pēc mentālās veselības pakalpojumiem – psihologa, psihoterapeita konsultācijām. Tos savās polisēs pieprasa teju visi lielie uzņēmumi. Šāda vēlme saistīta ar kopējo stresa līmeņa pieaugumu sabiedrībā. Apdrošinātāji šos pakalpojumus ir gatavi piedāvāt, taču jārēķinās, ka lielā pieprasījuma dēļ tiem būtiski pieaugusi arī prēmija.

Lai nodrošinātu veselības apdrošināšanas lietderīgu, efektīvu izmantošanu, Compensa Life iesaka veselības apdrošināšanas polišu ņēmējiem uzticēties savam ģimenes ārstam. Tieši ģimenes ārsts vislabāk spēj izvērtēt, kādi izmeklējumi vai konsultācijas pacientam nepieciešami, lai diagnozi noteiktu iespējami ātri un efektīvi, izvairoties no nelietderīgas laika un finanšu resursu tērēšanas.

Otrs ieteikums darba devējiem – stresa mazināšanai šā brīža apstākļos rast iespēju darba vietā kādu telpu vai tās daļu labiekārtot darbinieku atpūtai dienas gaitā. Šādi nelielai uzlabojumi var būtiski ietekmēt darbinieku labsajūtu, uzlabo emocionālo gaisotni, sekmē darba efektivitāti.

Nav iemesla neveidot uzkrājumus

Runājot par uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, šobrīd daudzi jautā, ko darīt, ja tuvojas uzkrāšanas polises beigu termiņš, bet pašlaik ir vērojama ieguldījumu fondu vērtību lejupslīde? Vai šis brīdis ir piemērots sākt veidot uzkrājumu, izmantojot uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, ņemot vērā dzīves dārdzības pieaugumu?

Lēmumu par to, vai izņemt uzkrātos līdzekļus vai nogaidīt, jāpieņem pašam uzkrājuma veicējam, taču finanšu eksperti ir vienisprātis – brīdī, kad  uzkrājumu tirgos valda kritums, nav labākais brīdis uzkrājumu izņemt.

Protams, situācijas var būt dažādas – klientiem, kam apdrošināšanas polises termiņš beidzas un nepieciešami līdzekļi, uzkrājumu var izņemt. Taču tādā gadījumā uzkrājumam piesaistītās ieguldījumu fondu daļas nāksies pārdot par zemāku cenu, samazinot uzkrājuma summu. Ja līdzekļi šobrīd nav nepieciešami, pareizāk būtu pagarināt uzkrājošās apdrošināšanas polises termiņu uz gadu vai ilgāk un sagaidīt, kad ieguldījumu tirgi pēc krituma atkal atgriezīsies normālā līmenī.

Līdzīgi jārīkojas arī tiem, kuru polises termiņš tik drīz nebeigsies. Proti, ja ir pieejami finanšu resursi, šobrīd ir iespēja lēti iegādāties ieguldījumu fondu daļas, kuras pēc laika, kad fondu tirgi atveseļosies un atsāks izaugsmi, nodrošinās peļņas iespējas.

Savukārt tie, kuri vēl tikai apdomā, sākt uzkrāt tagad vai vēlāk, der atcerēties  – vislabākais laiks sākt krāt bija pirms 20 gadiem, otrs pareizākais laiks ir sākt krāt tagad, bet trešais – rīt, parīt vai pēc gada. Citiem vārdiem, ieguldījumu fondu tirgus lejupslīde, kas ir cikliska un ko lielā mērā ietekmē arī emocionālie, ne tikai ekonomiskie faktori, nav arguments, lai nesāktu veidot uzkrājumu šodien. Gluži otrādi – šobrīd iespējams lēti pirkt, ieguldīt un pelnīt nākotnē.

Šobrīd vērojama tendence, ka daļai iedzīvotāju, kam pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā ienākumi ir palielinājušies – tādu nav daudz, bet ir – pastiprināti veic iemaksas uzkrājumu polisēs, kas sekmējusi uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas izaugsmi Compensa Life. Taču lielai daļai mājsaimniecību augošā dzīves dārdzība – rēķini par apkuri, pārtiku, kredītmaksājumiem samazina brīvos līdzekļus, ko tās var atļauties ieguldīt uzkrājumos – to ikdienā novēro arī Compensa Life. Saistībā ar tēriņu pieaugumu pamatvajadzībām, kā arī kritumu finanšu tirgos kopumā tomēr novērojama tendence lēmumu par līdzekļu uzkrāšanu atlikt uz vēlāku laiku. Vienlaicīgi Compensa Life portfelī vērojams neliels uzkrājumu pieaugums, kas saistīts ar profesionālo finanšu konsultantu darbu un spēju klientiem izskaidrot fondu tirgus darbības principus un to cikliskumu.

Ieguldījumu tirgus atveseļošanās prognozes šobrīd ir atkarīgas no diviem faktoriem – lielākais nezināmais ir Krievijas sāktais karš Ukrainā, kura beigas nevar paredzēt. Otrs – Eiropas Centrālās bankas rīcība inflācijas samazināšanā, kas var sadārdzināt naudas resursus, ietekmējot arī ieguldījumu tirgus darbību.

 

Autors ir apdrošināšanas sabiedrības Compensa Life Latvijas filiāles vadītājs

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu