Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 6
—
tas kas notiek
ir aiziešana
un tas kas notiek pēc tam
viss apkārt nedaudz paplešas
kā vieta starp pirkstiem kad tie
attālinās viens no otra lai parādītu
cik kaut kas ir liels
viņu acis sadodas rokās
pat ja acis nevar sadoties rokās
un viņi uzrunā sevi kalnā
jo viņi ir īsti pat ja kalns nav īsts
viņi iztēlojas ap sevi kupolu
kas nelaiž pasauli klāt
iztēlojas zem sevis tādu tālumu
no kura nevar saskatīt zemi
tur viņiem pieder visas vientulības
visi apraktie dārgumi visi nogrimušie vraki
bet īstenībā
tas kas notiek
ir sniegs
balts un biezs
notiek sniegpārslas
kas krītot pieķeras
ja es noguļos kupenai tuvu klāt
tā man atgādina milzīgu kalnu
un tie mazie spīgulīši sniegā
mūs
—
simts vardes lēkāja unisonā kad nolaidāmies šeit
un izvēlējāmies zemi
par mūsu eksperimenta sākotni
mūsu kuģis bija no rozā želejas
vai atceries? nu! atceries taču!
mēs izgudrojām vēsturi aprakām zemē pierādījumus
samežģījām valodu lai visi runātu aplinkus
gribētais nāca negribot un negribētais
izveido dzīvi
kā parodiju debesīm
spāres pazušana rudzu pļavā
iemīlēšanās skaistajā
