Diemžēl nepietiekami ātri. Lai apturētu straujās klimata izmaiņas un nodrošinātu pienācīgus dzīves apstākļus nu jau astoņiem miljardiem cilvēku, ir jārīkojas izlēmīgāk. Jāpieprasa politiskā griba no lēmumu pieņēmējiem, jāatbalsta inovatīva uzņēmējdarbība un jāuzņemas individuāla atbildība. Pat nelielas ikdienas izvēles ieraugot plašākā cēloņsakarībā.
Tomēr, dzīvojot Latvijā, ir diezgan viegli iegrimt miegainā pašapmierinātībā un atgaiņāties no domām par klimata krīzi, tāpat kā atmiņām par pārlieku karstām vasarām. Ekstrēmi laikapstākļi mūs neskar (nē, plus 30 grādu vasarā nepavisam nav galējā robeža!), valsts teritoriju klāj vairāk nekā trīs miljoni hektāru meža, un vismaz viens ieguvums noteikti ir arī no salīdzinoši maz attīstītās rūpniecības — svaigāks gaiss. Vai tiešām varam neuztraukties par globālo sasilšanu?
Vides zinātnieks Matīss Žagars intervijā trāpīgi salīdzina piesārņojumu ar vecumu. Tas neapiet nevienu. Klimata pārmaiņas, tāpat kā mūža gals, panāks arī mūs. Taču nozīme ir tam, kā šim procesam gatavojamies. «Ja esi kustējies, trenējies, ēdis veselīgi, tas pienāk patīkamāk nekā tad, ja visu laiku esi skatījies teļļuku, atlaidis riepu un smēķējis,» saka Žagars.
Tāpēc šajā žurnālā nolēmām izcelt tās vides problēmas, kas pavisam tieši skar arī katru no mums Latvijā. Palūkoties uz situāciju, kāda tā ir šobrīd. Un modelēt gaišākas nākotnes scenārijus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.