Jaunākā un visvairāk piesārņotā • IR.lv

Jaunākā un visvairāk piesārņotā

Foto — Kristaps Ungurs, Momenti.lv
Laura Laķe

Ģeogrāfiski līdzīga lielam ezeram, viena no seklākajām un pati jaunākā pasaulē — Baltijas jūra ir ārkārtīgi vērtīga 85 miljoniem cilvēku, kas dzīvo tās sateces baseinā. Pēdējā pusgadsimta laikā tā ir kļuvusi arī par visvairāk piesārņoto jūru uz Zemes, bioloģiskā daudzveidība samazinājusies par nepilnām divām trešdaļām

Ne īsti sālsūdens, ne gluži saldūdens — vide Baltijas jūrā ir iesāļa, tāpēc dzīve tajā ir saspringta lielai daļai organismu. Tikai ierobežots skaits sugu šo īpašo ekosistēmu ir kolonizējušas veiksmīgi. Turklāt ūdens apmaiņa jūrā ir ļoti lēna, jo plūdums caur Baltijas jūru un Ziemeļjūru notiek tikai Kategata šaurumā, skaidro Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena. «Tas nozīmē, ka mūsu jūra ir unikāla ne tikai tāpēc, ka tā ir jaunākā jūra pasaulē, bet arī ģeogrāfiski tā ir kā liels ezers.» 

Tā kā Baltijas jūru gandrīz pilnībā ieskauj zeme, pilna ūdens apmaiņa tur notiek tikai apmēram 30—50 gadu laikā — ne pozitīvos, ne negatīvos cilvēka darbības rezultātus nevar redzēt uzreiz, ūdens lēnās apmaiņas dēļ tagad mēs jūtam pirms gadu desmitiem veiktas darbības sekas. Tādējādi arī piesārņojums to apdraud vairāk nekā lielāko daļu citu jūru. «Tas nozīmē, ka jebkas, ko mēs Baltijas jūrā ielaižam — arī ķīmiskās vielas — paliks tur uz ilgu laiku,» uzsver Jentgena. Turklāt Baltijas jūras sateces baseins ir četrreiz lielāks par pašu jūru. Tā kā visas upes plūst uz jūru, tur beigās nonāk arī viss, kas reiz pabijis upēs. «Jebkas, ko mēs darām uz sauszemes šajā sateces baseinā, ietekmē jūras veselību. Tā dēļ, ko mēs darām uz sauszemes, Baltijas jūra ir kļuvusi par visvairāk piesārņoto jūru pasaulē.»

Jentgena gan uzsver — kronējot Baltijas jūru par piesārņotāko, runa nav par plastmasas piesārņojumu. «Mēs runājam ne tik daudz par atkritumiem, plastmasas pudelēm, bet gan par ķīmisko piesārņojumu, kas nāk no lauksaimniecības. Tas nāk no notekūdeņiem, no vēsturiskā piesārņojuma. Šajā ziņā Dienvidbaltijas jūras daļa ir visvairāk piesārņotā pasaulē, salīdzinot ar visām pārējām jūrām,» skaidro eksperte.

Tas nenotika gada laikā

Lauksaimniecības negatīvā ietekme uz jūras ekosistēmu ir plaša. Tās atstāto piesārņojumu virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos galvenokārt veido dzīvnieku kūtsmēslu radītais organiskais fosfors un slāpeklis. Notekas no kūtīm un barotavām var nogādāt kūtsmēslus ūdens sistēmā, kas savukārt var izraisīt toksisku aļģu ziedēšanu un tādējādi iznīcināt jūras dzīvi. Šādi rodas virszemes ūdeņu pastiprināta aizaugšana jeb eitrofikācija. Tā skārusi vismaz 97% Baltijas jūras teritorijas.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu