Lielākais mūsdienu drauds 4

Pretkorupcijas eksperte Sāra Čeiza uzskata, ka cīņa ar korupciju ir neatliekams izaicinājums, ar ko jātiek galā visai sabiedrībai

Jau pirmajā mūsu tikšanās reizē Sāra Čeiza (Sarah Chayes) atstāj atmiņā paliekošu iespaidu — semināra laikā Rīgas Biznesa skolā viņa piepeši sameklē savu naudas maku un gaisā sviež žūksni ar eiro banknotēm, kas lēnām kā sniegs izkaisās auditorijas priekšā. «Šis,» viņa saka, «mūsdienās nosaka cilvēka vērtību.» Ne izglītība, ne kompetence, ne vērtības, bet nauda — jo to var saskaitīt.

Uz kafiju un individuālu sarunu mēs tiekamies nākamajā dienā — neilgi pirms Sāras uzstāšanās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Delnas organizētajā pasākumā, kas veltīts Starptautiskajai pretkorupcijas dienai 9. decembrī. Divu stundu sarunā no viņas pieredzes bagātā dzīvesstāsta paspējam izrunāt tikai nelielu daļu, bet sadzirdu, ka pievērsties korupcijai un tās pētniecībai ekspertei likusi pieredze Afganistānā, kurp Sāra devusies kā ASV sabiedriskā radio (NPR) korespondente tūlīt pēc 11. septembra teroraktiem 2001. gadā.

Pēc radikālā islāmistu Taliban režīma gāšanas un ASV atbalstītās pagaidu valdības nākšanas pie varas Afganistānā ieplūda līdzekļi, un tas radīja papildu riskus, stāsta Sāra. To, ka ASV zaudēs šo karu tieši korupcijas dēļ, viņa esot zinājusi jau tad. Atrodoties Afganistānā un novērojot vietējo iedzīvotāju pieaugošo neapmierinātību par netaisnību, Sāra apzinājās, ka krahu var novērst tikai cīņa ar plaukstošo korupciju. Lai varētu netraucēti tam pievērsties, jau pēc gada viņa nolēmusi atstāt žurnālistes darbu un nodoties «tiešākai cīņai», Afganistānā pavadot gandrīz deviņus gadus. 

Dzīvojot tur, Sāra ātri asimilējās — iemācījās vietējo puštu valodu, daudz sarunājās ar cilvēkiem un atvēra pat savu ziepju ražotni, kur nodarbināja ap 30 cilvēku. Lai pārvietotos pa afgāņu zemi un nepievērstu sev lieku uzmanību, viņa ģērbās kā vietējie. Bieži — kā vīrietis, lai varētu sēdēt pie automobiļa stūres, ko afgāņu sievietēm nebija pieņemts darīt.