Ilustratīvs attēls
Mūsdienu biznesa vide ir mainīga, tā attīstās un pilnveidojas, tiek optimizēta un automatizēta, lai sniegtu pēc iespējas labākus rezultātus. Lai arī daudzi procesi tiek atviegloti ar tehnoloģiju un datoru palīdzību, tomēr ir uzdevumi, kuros ir nepieciešama cilvēka iesaiste. Tas īpaši attiecas uz uzņēmuma vadīšanu, cilvēkresursu pārvaldīšanu un citām funkcijām.
Kā uzņēmuma vadītājiem labāk pielāgoties mūsdienu biznesa videi un kā strādāt ar kolektīvu, risinot dažādas situācijas un optimizējot ikdienas procesu izpildi?
Sistēmiskā domāšana – problēmu risināšana jau pašā iedīglī
Kā vienu no efektīvākajiem vadības instrumentiem jāmin sistēmisko domāšanu – mūsdienu vadības modeļa fenomenu, kas palīdz problēmas un situācijas sistēmiski risināt jau pašā sākumā, kā arī veidot preventīvu pasākumu sistēmu, ar kuru ir iepazīstināti visi uzņēmuma darbinieki. Sistēmiskā domāšana ir paredzēta, lai problēmas gadījumā vai krīzes situācijā visi darbinieki domātu un rīkotos pēc viena plāna, sistēmiski katrs pildītu savu funkciju, lai problēmu novērstu. Tāpat sistēmiskā domāšana palīdz dažādos plānošanas procesos, jo paredz, ka visi zinās secību un kārtību, kā tiks veikts konkrēts uzdevums, uzturot pastāvīgu komunikāciju starp visiem vadības līmeņiem. Jau vairāk nekā 20 gadus konsultējot starptautiskus uzņēmumus, valsts sektora un izglītības pārstāvjus, ir redzams, ka šis vadības instruments ir pielietojams un labi strādā dažādās vidēs.
Viedokļu dažādība un situācijas analīze no dažādiem skatpunktiem
Vienlaikus svarīgs aspekts pirms lēmuma pieņemšanas ir arī kritisks skatījums uz situāciju no visām pusēm. Ir svarīgi, lai situācija ne vien būtu apskatīta no visiem iespējamiem skatpunktiem, bet iesaistītajiem darbiniekiem jādod pārliecība, ka viņu viedoklis ir noderīgs un palīdz risināt šo situāciju. Protams, darbinieku viedoklis ir jālūdz ne tikai krīzes, bet arī dažādās citās situācijās, kas būtiski skar viņu ikdienu. Vienpersoniski vai vadības līmenī pieņemt lēmumu, kas ietekmē ikviena kolēģa ikdienu, ir nepareizi, jo netiek izsvērti visi aspekti par darba izpildes iespējamību, jo vislabāk to var noteikt katrs darbinieks pats.
Vadības stili uzņēmumos ir mainījušies, iezīmes saglabājas
Pastāv dažādas tendences uzņēmuma vadības stilos, kuras iespējams izmērīt, pielietojot tā saukto Hofstēdes (Geert Hofstede) kultūru dimensijas modeli, un tālāk jau vērtēt, kā dažādās valstīs tiek piekoptas atšķirīgas vadības formas. Piemēram, Skandināvijas valstīs – Zviedrijā un Somijā – vadības stils ir vairāk eglitārs, kas nozīmē, ka ir zema varas distance starp vadību un darbiniekiem, vadība vairāk sadarbojas ar darbiniekiem, tādējādi darbinieks jūtas novērtēts un redz savu pienesumu uzņēmumam. Taču tādās valstīs kā Ķīna vai Ziemeļkoreja, kurās vadības stils ir vairāk autoritārs ar komunistiska režīma iezīmēm, ir izteikti produktīvāks un tendēts uz attīstību un peļņu, jo visi zina savu vietu un pozīciju un tiek vadīti darbu izpildei. Tādējādi darbiniekiem nav jāuzņemas atbildība par savām iniciatīvām, un darbs tiek kontrolēts, kas palīdz produktivitātes mērījumos un pielāgošanā noteiktiem mērķiem.
Nevienu no vadības stiliem nevar nedz slavēt, nedz pelt un atzīt, ka tas vairs nestrādā, vienkārši katrai kultūrai ir savi pieņēmumi, kā darbs ir jāorganizē. Mūsdienīgā vidē būtu vairāk jāiesaista sistemātiskā domāšana, lai atsevišķu procesu punktos nebūtu aizķeršanās un jebkurš spētu reaģēt uz radušos problēmu.
Atpazīt tendences un pielāgoties dinamikai
Laikā, kad tendences tik krasi mainās un notiek nemitīga attīstība, ir jāspēj pielāgoties un jāveido ar uzņēmuma struktūru, vadību, sadarbību ar darbiniekiem un vērtību kopu dibināšanu saistītas korekcijas. Mūsdienu veiksmīga uzņēmuma atslēga ir kopēju vērtību veidošana starp darbiniekiem pašiem un darbiniekiem un uzņēmumu. Ir svarīgi, lai darbinieks zina, uz ko tiekties, un lai šīs vērtības sakristu ar viņa personīgajām vērtībām, dibinot noturīgu sadarbības saiti.
Tehnoloģijas attīstās, taču cilvēka iesaiste būs vienmēr nepieciešama
Uzņēmumi optimizē dažādus procesus un atvieglo savu darbu un izmaksas, ieviešot dažādas tehnoloģijas un datorizētas sistēmas. Lai arī tas ir veids, kā uzlabot produktivitāti, precizitāti un citus aspektus, joprojām būs nepieciešama cilvēka iesaiste, un tas ir būtisks arguments tam, ka pasauli nepārņems tehnoloģijas. Tehnoloģijas attīstās un darbojas tikai tādēļ, ka kāds to ir izgudrojis, pilnveidojis un pielāgo, lai tās darbojas. Aiz katras tehnoloģijas aizmugurē stāv cilvēks, un šis cilvēka faktors nekad neizpaliks, līdz ar to cilvēkiem nākotnē nāksies pašiem vairāk izglītoties un pilnveidoties, jo nākotnes attīstība to pieprasīs. Gan topošajiem uzņēmējiem, pašreizējiem Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes maģistra programmas studentiem, kas piedalās kursā “Ilgtspējīgas organizācijas procesu vadība”, gan ikvienam citam uzņēmējam jārēķinās, ka arī turpmāk sekmīga biznesa īstenošanai būs nepieciešami gan izglītoti vadītāji, gan izglītots darbaspēks.
Autors ir starptautisks uzņēmējdarbības konsultants no Singapūras, Biznesa augstskolas Turība docētājs
