Šogad aprit 200 gadi, kopš nāca klajā pirmā īpaši latviešiem paredzētā laikraksta Latviešu Avīzes pirmais numurs. Toreiz cilvēkus, kuri runā latviski, bija ierasts saukt vienkārši par zemniekiem. Avīzes nosaukums pieradināja ļaudis lietot vārdu «latvieši» un bija viens no pamatakmeņiem latviešu nacionālajai pašapziņai
Ideja izdot Latviešu Avīzes radās vācbaltiešu literātiem. Kad 1815. gadā Jelgavas akadēmiskajā ģimnāzijā Academia Petrina tika izveidota Kurzemes literatūras un mākslas biedrība, viens no tās biedriem, Lestenes baznīcas mācītājs Karls Frīdrihs Vatsons mudināja, ka muižnieku un garīdznieku pienākums ir palīdzēt īstenot vienu no tā laika lielākajām reformām — dzimtbūšanas atcelšanu. Būdams apgaismības ideju piekritējs, viņš uzskatīja, ka jāpalīdz zemniekiem tikt pie tām zināšanām, kas veido izpratni par pasauli un sabiedrību.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.