Kariņš nolemj pārbaudīt koalīcijas stabilitāti triju politisko spēku sastāvā
Pēc vairākas nedēļas ilgušām diskusijām — vai stabilāks ir ķeblis ar trīs vai četrām kājām? — koalīcijas veidošanas sarunas pārgājušas vēl abstraktākās sfērās, un politiķi nu spriež, vai ministram jābūt «horizontālam». Izsvītrojuši Progresīvos no topošās koalīcijas dalībnieku saraksta, veidotāji nu strīdas, vai tai pieplusot jaunu ministriju.
Kas slēpjas aiz šiem strīdiem? Kāpēc Jaunās Vienotības premjerministra amata kandidāts Krišjānis Kariņš piekāpās Apvienotajam sarakstam un Nacionālajai apvienībai un atteicās no četru partiju koalīcijas? Kas ir sarunu dalībnieku būtiskākās nesaskaņas un kā tās ietekmēs koalīcijas līguma parakstīšanas gaitu? Ir šķetina valdības veidošanas piņķerīgos pavedienus.
Pirmdienas pārvērtības
Uzreiz pēc vēlēšanām Valsts prezidents Egils Levits uzticēja Krišjānim Kariņam sākt sarunas par jaunās valdības veidošanu. Bija iezīmējies, ka 26 mandātus ieguvusī Jaunā Vienotība koalīciju visticamāk veidotu ar Saeimā ievēlētajām «valstiskajām partijām» — Apvienoto sarakstu ar 15 deputātu vietām un Nacionālo apvienību, kam parlamentā vēlētājs deleģējis 13 krēslus.
Levits aicināja apsvērt arī Progresīvo iekļaušanu valdībā vai sadarbību citā formā, lai «vismaz atsevišķos, valstij nozīmīgos jautājumos būtu atbalsts no kādas citas partijas, kas, iespējams, pati nav koalīcijā». Ar Progresīvo desmit mandātiem koalīcijai parlamentā būtu pārliecinošāks vairākums — 64 balsis.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.