Dzīve ir jādzīvo tāda, kāda nu tā ir — ar šo lietišķo attieksmi savas dienas vada kapracis Miks (Lauris Subatnieks, no kreisās) un viņa izpalīgs Mārtins (Klāvs Kristaps Košins). Foto – Mārcis Baltskars.
Dailes teātrī iestudētā Mārtina Makdonas makabrā komēdija piestāv Latvijai kā uzlieta
Skaties un priecājies — britu režisore, Īrijas miests, sveši kapiņi, bet viss tik zināms un tuvs. Šobrīd slavenākā Lielbritānijas dramaturga Mārtina Makdonas ļoti melnā komēdija Īru miroņgalva, kas Silvijas Brices tulkojumā iestudēta Dailes teātra Mazajā zālē, liek sajust līdz kaulu smadzenēm pazīstamu latvietību — tā pati dzīvošana pagātnē, rakņāšanās savās un svešās rētās, no mušām izpūšamie ziloņi un savu baļķu neredzēšana.
Taču tā sniedz vēl kaut ko svarīgu, proti, ļauj iedomāties, kā smejas Dievs kungs, vērodams mūsu rosīšanos: katrs rušina savu vagu, nepametot acis ne pa labi, ne pa kreisi, ikviens saskata tikai savu patiesību, pat neiedomādamies, ka pārējiem tā var būt citāda, un ir līdz sirds dziļumiem satriekts, atkal ieskrējis ar pieri sienā vai kaimiņam (labi ja) sānos.
