Māja kā krājkase

Atjaunot īpašumu pašu spēkiem nebūt nav vienkārši, bet ieguldījums atmaksājas ar uzviju, uzskata videooperators Krists Spruksts

Krista telefons neapklust ne mirkli — viņš atzvana elektriķim, tad sazinās ar santehnikas veikalu, sarakstās ar piegādātāju par grīdai paredzētajiem oša koka dēļiem. Ir sajūta, ka visa viņa ikdiena tā vai citādi rotē ap remontdarbiem šā gada sākumā iegādātajā dzīvoklī Miera ielā. «Tā ir mana krājkase. Tā es to uztveru,» viņš saka par savu iesaisti nekustamo īpašumu pirkšanā, atjaunošanā un pārdošanā. 

Tiesa, Krists nav ne mākleris, ne projektu attīstītājs vai arhitekts — viņa pamatdarbs ir filmēšana un videomontāža, taču nekustamais īpašums ir kļuvis par Krista aizraušanos un vērtīgu ieguldījumu nākotnei. «Viss tiek ieguldīts un veidots tā, lai man un ģimenei patiktu. Tomēr paturot prātā, ka kādreiz šim īpašumam, iespējams, meklēsim pircēju.»

Miera ielas dzīvoklī ir nošpaktelētas sienas un griesti, pabeigti santehnikas un elektroinstalācijas darbi, un pašlaik (intervija notiek oktobra sākumā) Krists gaida grīdas dēļus, lai pēc to montāžas varētu ķerties pie virtuves izbūves un sienu krāsošanas. «Novembra beigas. Tā esam vienojušies ar meistariem,» viņš saka par plānoto remonta beigu datumu. 

Krista pieeja ir pilnīga iesaiste visos remontdarbu procesos — no plānošanas līdz materiālu sagādei un meistaru uzraudzībai. Viņš ir pārliecināts, ka tieši šādi var ieekonomēt visvairāk līdzekļu, jo, ja darbu vadīšanu uztic būvdarbu vadītājam, agri vai vēlu parādās milzīgs uzcenojums gan materiāliem, gan arī vairāk jāmaksā par sagādi un darbu uzraudzību. «Man ir brīvs darba grafiks, es to visu varu paveikt pats, man patīk pašam visu kontrolēt un būt darbu procesā iekšā.» Kopumā darbu vadīšana un materiālu sagāde Kristam aizņem aptuveni pusi no darba laika, bet jāņem vērā, ka aktīvajā būvdarbu posmā ar to jānodarbojas katru dienu.