Ilustrācija — Elvīra Beķere
Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 5
— Drīz jau būsim klāt, — Zuzana teic, rokas uz stūres salikusi. — Vai esi pamanījusi, kā ainava jau pārvērtusies? — viņa turpina, nekādu reakciju nesagaidījusi.
— Ko? — māte pieķerti satrūkstas. — Jaja, — viņa pēcāk piebilst, taču domās joprojām karājas kaut kur pusceļā, — visu laiku esam korķī…
— Tas vairs nav nekas, — Zuzana atmet ar roku. — Tu tak zini, kā izskatās L. A., nu jau mēs labu brīdi esam laukā.
Māte izklaidīgi pamāj. — Tikpat šausmīgi…
— Kas?
— Tie korķi.
— Nujā… pieradīsi.
— Pie tā, ka pusi dzīves pavadīsi autiņā? Uz šosejas? Pie tā nu gan es pierast negribētu...
— Vai zini, cik daudz grāmatu pie stūres jau esmu izlasījusi?
— Tu lasi, vadot mašīnu??
— Es domāju — audiogrāmatas.
