Savvaļas dzīvnieku – zīdītāju, putnu, abinieku, rāpuļu un zivju – populācija kopš 1970.gada ir piedzīvojusi dramatisku kritumu vidēji par 69%, liecina Pasaules Dabas fonda jeb World Wide Fund for Nature (WWF) Dzīvās planētas ziņojums (Living Planet Report 2022). Globālais 2022.gada Dzīvās planētas indekss liecina, ka novēroto mugurkaulnieku savvaļas dzīvnieku populācijas samazinājušās vidēji par 69%. Indeksa procentuālās izmaiņas atspoguļo vidējās proporcionālās izmaiņas dzīvnieku populācijā, kas novērotas pēdējo 48 gadu laikā.
Dzīvās planētas ziņojumā Nr.14 ir uzsvērta satraucošā dabas stāvokļa perspektīva, ko izraisa biotopu degradācija un zudums, pārmērīga dabas resursu ekspluatācija, invazīvo sugu izplatība, piesārņojums un klimata pārmaiņas.
Šī gada Dzīvās planētas ziņojums sniedz visaptverošu pārskatu par dabas stāvokli pasaulē, izmantojot Dzīvās planētas indeksu (Living Planet Index, LPI), ko ziņojumā sniegusi Londonas Zooloģiskā biedrība (Zoological Society of London).
Indekss norāda uz izmaiņām vairāk nekā 32 000 dzīvnieku sugu populācijās no 5320 sugām visā pasaulē.
Kopš 1970. gada Eiropas un Vidusāzijas reģionā savvaļas dzīvnieku populācija ir samazinājusies par 18%, un lejupslīdes tendence joprojām turpinās, neraugoties uz atsevišķiem panākumiem dabas aizsardzībā. Svarīgi, ka Eiropā liela daļa bioloģiskās daudzveidības bija noplicināta jau pirms 1970.gada, savukārt citos reģionos cilvēku ietekme ir notikusi nesen, tāpēc tajos šajā laika posmā vērojamas straujākas bioloģiskās daudzveidības samazināšanās tendences.
Līdz šim lielākais ziņojumos analizēto datu kopums liecina, ka Dzīvās planētas indekss īpaši strauji samazinās tropu reģionos, kur novēroto mugurkaulnieku populācija samazinās īpaši straujā tempā. Dati atklāj, ka no 1970. līdz 2018. gadam novēroto savvaļas dzīvnieku populācija Latīņamerikā un Karību jūras reģionā ir samazinājusies vidēji par 94%.
Novēroto saldūdens zivju populācija globāli ir samazinājusies vidēji par 83%, kas ir lielākais samazinājums no visām sugu grupām.
Aptuveni puse apdraudējumu novērotajām migrējošo zivju sugām ir saistīti ar biotopu zudumu un šķēršļiem migrācijas maršrutos.
Pētījuma rezultāti liecina, ka dabas atjaunošana Eiropā ir ārkārtīgi svarīga. Eiropas Komisija 2022.gada jūnijā nāca klajā ar priekšlikumu jaunam ES tiesību aktam, kura mērķis ir atjaunot jūras un sauszemes ekosistēmu, kā arī sekmēt ES mērķu sasniegšanu klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgošanos tām.
Pasaules Dabas fonda direktors Latvijā Jānis Rozītis: “Pieņemot politiskus lēmumus gan globālā un Eiropas, gan savas valsts mērogā, ir jādomā, kā saglabāt dabas vērtības, no kurām ir atkarīga arī mūsu labklājība. Politikas veidotājiem jāpārveido ekonomika tā, lai dabas resursi tiktu pienācīgi novērtēti un atbildīgi pārvaldīti. Pilnveidojot dabas aizsardzības sistēmu un uzlabojot daba resursu pārvaldību, tajā skaitā saglabājot atlikušos bioloģiski augstvērtīgos mežus, pļavas, mitrzemes, atjaunojot brīvi plūstošas upes un novēršot cilvēka radīto piesārņojuma ietekmi uz vidi, mēs varam palīdzēt atjaunot zaudēto līdzsvaru dabā. Tas mums jādara iespējami ātri.”
Pasaules līderi šogad decembrī tiksies Bioloģiskās daudzveidības konvencijas (CBD COP15) 15 pušu konferencē, lai reizi desmitgadē izmantotu iespēju atjaunot cilvēku un dabas izjauktās attiecības. Pasaules Dabas fonds (WWF) aicina valstu vadītājus apņemties noslēgt Parīzes stila nolīgumu, kas spētu apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, lai līdz 2030.gadam nodrošinātu dabai labvēlīgu pasauli.
Informāciju sagatavoja Daina Šteinberga, Pasaules Dabas fonda komunikācijas vadītāja.
Pagaidām nav neviena komentāra