Raksta autors. Publicitātes foto.
Skatoties dažādos televīzijas kanālos un interneta portālos notiekošās pirmsvēlēšanu diskusijas, deputāta kandidātu vārdu kaujas, mētāšanos ar solījumiem un vienam otra nomelnošanu, kārtējo reizi pārņem ļoti skumjas izjūtas. Esmu pārliecināts, ka ne mani vien.
Ikviens Latvijas vēlētājs ar vismaz dažu Saeimas vēlēšanu pieredzi noteikti spēj atsaukt atmiņā gadījumus, kad dažādu politisko spēku pārstāvji ar putām uz lūpām solīja zelta kalnus un «līdz zemei nolīdzināja» iepriekšējo valdību neizdarības. Daļa pat bija sarakstījusi tīri pievilcīgas priekšvēlēšanu programmas. Taču pēc ievēlēšanas lielākā daļa solījumu netika izpildīti, atstājot vēlētājos apkrāpšanas sajūtu. Varu atzīties, ka esmu balsojis par dažādām partijām, izvēloties savus favorītus pēc konkrētiem, man svarīgiem solījumiem. Taču ikreiz tieši šie svarīgie solījumi palikuši neizpildīti, un pirms katrām nākamajām vēlēšanām esmu sajuties prasti apmānīts. Vazāts aiz deguna.
