Nesaskata tiesneses goda aizskārumu žurnālistes pētījumā

Foto: Paula Čurkste, LETA

Augstākā tiesa (AT) nesaskata tiesneses Antras Zutes goda aizskārumu žurnālistes Indras Sprances maksātnespējas tiesvedību pētījumā.

Zute 2019.gadā pēc 13.Saeimas vēlēšanām tiesā iesniedza prasību par goda un cieņas aizskaršanu, kas tika celta pret žurnālu Ir saistībā ar Sprances pētījumu par maksātnespējas procesiem. Tiesnese par goda aizskārumu vēlējās saņemt 5000 eiro kompensāciju.

AT uzsver, ka izskatāmās lietas tiesību jautājums bija saistīts ar divu pamattiesību – vārda brīvības un privātās dzīves neaizskaramības – līdzsvarošanu. Konkrētajā gadījumā tas nozīmēja, ka AT bija jāpārbauda, vai tiesa, kas lietu bija izspriedusi pēc būtības, bija pareizi novērtējusi prasītājas kā tiesneses pieļaujamās kritikas robežas.

Tiesa spriedumā norāda, ka amatpersonām principā ir atzīta augstāka pieļaujamās kritikas robeža. Turklāt dažādām amatpersonām šī robeža ir atšķirīga. Īpašas prasības attiecoties uz tiesnešu goda un cieņas aizskārumu. Ievērojot arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, AT jau iepriekš uzvēris, ka apgalvojumi par to, ka tiesnesis pārkāpis likumu vai nav ievērojis profesionālos pienākumus, var ne vien kaitēt tiesneša reputācijai, bet arī apdraudēt sabiedrības uzticību tiesai kopumā.

Turklāt tiesnesim esot ierobežotas iespējas aizsargāties pret destruktīviem uzbrukumiem, ņemot vērā, ka viņa tiesības publiski apspriest izskatīto lietu apstākļus ir ierobežotas. Arī tad, ja pieņemto nolēmumu izskaidrošanai tiesnesis tiek aicināts uz publisku diskusiju, ne vienmēr esot iespējams publiski izskaidrot visus aspektus, uzskata tiesneši.

AT nolēmumā atgādina, ka, izskatot valsts amatpersonas prasību par goda un cieņa aizskārumu, ko radījusi preses publikācija, kas aplūko sabiedrību interesējošu jautājumu, tiesai jāvērtē, vai šī publikācija bija tik aizskaroša, ka pārkāpa uz presi attiecināmās vārda brīvības robežas. No AT judikatūras izriet, ka tas, vai strīdus izteikumi vērtējami kā ziņa vai viedoklis un vai tie ir godu un cieņu aizskaroši, ir juridiskās kvalifikācijas jeb tiesību normu piemērošanas, nevis pierādīšanas jautājums.

Lemjot, vai konkrētā publikācija ir prasītāja godu un cieņu aizskaroša, tiesai ir jāapsver, kā to uztvertu neitrāla persona un vidusmēra lasītājs – vai šāds lasītājs publikācijā minētos izteikumus uztvertu tā, kā norādīts prasības pieteikumā, vai arī citādi. Konkrētajā lietā tiesa, kas lietu bija izspriedusi pēc būtības, spriedumā bija ietvērusi rūpīgu un detalizētu strīdus publikāciju teksta analīzi.

AT atzina, ka pārsūdzētajā tiesas spriedumā gan katrs raksts, gan visa rakstu sērija bija aplūkota kopumā, kā arī bija novērtēti atsevišķi teikumi un izteiksmes līdzekļi, secinot, ka ne raksti kopumā, ne atsevišķas to daļas nesatur konkrēti prasītājas godu un cieņu aizskarošas ziņas un nesniedz pārmērīgi aizskarošu viedokli par prasītāju.

AT priekšsēdētājs Aigars Strupišs paziņojumā norāda, ka maksātnespējas jomas problemātikas izgaismošanā plašsaziņas līdzekļos bija nozīmīga un savā ziņā arī izšķiroša loma maksātnespējas procesu sakārtošanā, tāpēc svarīgi uzsvērt vārda brīvības aizsardzību, kas ir priekšnoteikums kvalitatīvas pētniecības žurnālistikas pastāvēšanai.

Vienlaikus tikpat nozīmīga ir tiesnešu aizsardzība no nepamatotiem uzbrukumiem, kas faktiski aizskar tiesneša godu un cieņu, ko aizsargā tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Līdzīgi kā citās lietās, kur jāizsver divu pamattiesību ierobežošanas līdzsvars, šajā lietā visu trīs instanču tiesas ir bijušas faktiski vienisprātis par lietas faktiskajiem apstākļiem atbilstošu taisnīgu risinājumu.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu