Gerijs Bērds (51) no Arizonas tovasar paņēma garu atvaļinājumu, pirms 10. septembrī sākt viceprezidenta darbu firmā Marsh&MacLennan. Birojs bija Fīniksā, taču vispirms vajadzēja aizlidot uz centrālo biroju Ņujorkā. 11. septembra rītā viņš bija Pasaules Tirdzniecības centrā, lai vakariņās jau būtu mājās pie sievas. Taču Gerijs neatgriezās. Viņš gāja bojā teroristu uzbrukumā, kas 2001. gadā šokēja Ameriku un izmainīja pasauli.

Es nepazīstu Geriju Bērdu. Par viņa likteni lasu kartītē, kas piestiprināta pie ASV karoga. Tie plīvo visapkārt — viens no Fīniksas parkiem 11. septembrī pārtop sarkanbaltzilā klajumā, katram upurim karogs ar kartīti. Ejot cauri alejām, izlasu tikai dažas no gandrīz trim tūkstošiem. Esmu šeit, jo tiešraides kadri ar degošajiem Dvīņu torņiem iegravēti atmiņā uz mūžu.

«Nekad neaizmirsīsim,» amerikāņi sola piemiņas pasākumos. 11. septembri daudzi uzskata par svarīgāko notikumu mūslaiku ASV vēsturē, kas apvienoja valsti — caur bailēm, dusmām un sērām nācija saliedējās ticībā, ka kopējiem spēkiem pasargās sevi un atjaunos taisnīgumu.

Tomēr laika gaitā «karš pret terorismu» Afganistānā un Īrākā ir nesis jaunas šausmas, milzu tēriņus un zaudējumus. Nācija ir sašķēlusies naidīgās nometnēs.

Paradokss — ko nespēja Al-Qaeda, to 20 gadus vēlāk izdarīja paši amerikāņi. Pilsoņu drosme 11. septembrī izglāba Kapitoliju, jo vienā no teroristu sagrābtajām lidmašīnām pasažieri pretojās un tā avarēja Pensilvānijas laukos. Bet pērn Kapitoliju demolēja pilsoņu pūlis, ko uzkūdījis vēlšanās zaudējis prezidents! Šie kadri šokēja pat vairāk nekā tie pirms 20 gadiem.

Līdzīgi raksti

Sauleszaķēnu misija

Skaitlis iespaidīgs — šonedēļ iznāk žurnāla 800. numurs! Tas nozīmē, ka esam godam strādājuši 800 nedēļu garumā kopš Ir pirmā numura tālajā 2010. gada aprīlī. Un tas arī nozīmē, ka šīs 800 nedēļas esam bijuši vajadzīgi lasītājiem, jo žurnāla stiprais pamats kopš pirmsākumiem līdz pat šodienai ir tieši jūsu atbalsts. Sirsnīgs paldies par to!Jubilejas

Čekista karš

Lidmašīna nenogāzās, un Eiropas Komisijas prezidente ir sveika un vesela, taču ziņa par GPS signāla traucējumiem, kas nedēļas nogalē radīja ārkārtas situāciju viņas lidojumā no Polijas uz Bulgāriju, uzskatāmi atgādina — sabotāžas ir iecienīta Kremļa galvenā čekista metode. Uzbrukums notika laikā, kad prezidente bija devusies vizītēs uz dalībvalstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, lai tieši atgādinātu Putinam, ka šo robežu sargāšana ir visas Eiropas kopējā lieta. Laikam jau viņu sadzirdēja.Aģentūra

Karš un MI

Neslēpju, ka esmu drusku apsēsta ar astoņdesmitgadniekiem. Ar to, cik radoši un neapturami spēj būt seniori, kas neņem galvā pensijas vecumu, stīvākas locītavas un citas vainas un turpina sekot savam aicinājumam. Mani interesē, kas šo spēju vairo vai nokauj. Skaistu piemēru ir gana, bet netrūkst arī tādu, par kuriem saka — viņi sevi apglabājuši vēl pirms nāves. Tāpēc garš mūžs man nešķiet diža vērtība, bet gan spēja līdz pēdējai stundiņai tikšķēt.Viens tāds

Glaimi un fakti

Sarkans paklājs un Trampa aplausi — tik diža bija Putina sagaidīšana Aļaskā, it kā būtu ieradies labākais draugs vai izcilība, ar kuru gods elpot vienu gaisu. Nav brīnums, ka interneta mīmi pēc tam sprēgāja uz velna paraušanu. Pamanīju versiju, kurā sarkanais paklājs ar prezidentiem bija «ielīmēts» kara sagrautā ielā, gar malām trūdēja krievu okupantu atstātie līķi kā Bučā. Citā bildē bija uzzīmēts Aļaskas tikšanās vēlamais iznākums — no prezidentiem vairs nebija ne miņas, bet sarkanas šļakatas sniegā liecināja, ka leduslāči nule pabeiguši gardu maltīti.Tomēr nekāds melnais h

Jaunākajā žurnālā