Gerijs Bērds (51) no Arizonas tovasar paņēma garu atvaļinājumu, pirms 10. septembrī sākt viceprezidenta darbu firmā Marsh&MacLennan. Birojs bija Fīniksā, taču vispirms vajadzēja aizlidot uz centrālo biroju Ņujorkā. 11. septembra rītā viņš bija Pasaules Tirdzniecības centrā, lai vakariņās jau būtu mājās pie sievas. Taču Gerijs neatgriezās. Viņš gāja bojā teroristu uzbrukumā, kas 2001. gadā šokēja Ameriku un izmainīja pasauli.

Es nepazīstu Geriju Bērdu. Par viņa likteni lasu kartītē, kas piestiprināta pie ASV karoga. Tie plīvo visapkārt — viens no Fīniksas parkiem 11. septembrī pārtop sarkanbaltzilā klajumā, katram upurim karogs ar kartīti. Ejot cauri alejām, izlasu tikai dažas no gandrīz trim tūkstošiem. Esmu šeit, jo tiešraides kadri ar degošajiem Dvīņu torņiem iegravēti atmiņā uz mūžu.

«Nekad neaizmirsīsim,» amerikāņi sola piemiņas pasākumos. 11. septembri daudzi uzskata par svarīgāko notikumu mūslaiku ASV vēsturē, kas apvienoja valsti — caur bailēm, dusmām un sērām nācija saliedējās ticībā, ka kopējiem spēkiem pasargās sevi un atjaunos taisnīgumu.

Tomēr laika gaitā «karš pret terorismu» Afganistānā un Īrākā ir nesis jaunas šausmas, milzu tēriņus un zaudējumus. Nācija ir sašķēlusies naidīgās nometnēs.

Paradokss — ko nespēja Al-Qaeda, to 20 gadus vēlāk izdarīja paši amerikāņi. Pilsoņu drosme 11. septembrī izglāba Kapitoliju, jo vienā no teroristu sagrābtajām lidmašīnām pasažieri pretojās un tā avarēja Pensilvānijas laukos. Bet pērn Kapitoliju demolēja pilsoņu pūlis, ko uzkūdījis vēlšanās zaudējis prezidents! Šie kadri šokēja pat vairāk nekā tie pirms 20 gadiem.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Atmīnēšana

Triju meitiņu tēvs ar sievu, kas norūpējušies par bērnu nākotni. Jauns čalis, kurš vēl nevar balsot vēlēšanās, bet uzskata par pilsoņa pienākumu paust viedokli un gribētu, lai ikviens paņem un tiešām izlasa slaveno Stambulas konvenciju. Trīs bērnu māte, kas izšķīrusies no vardarbīga vīra un grib iemācīt meitai, ka sevi ir jāaizstāv. Jauna sieviete, kas tīņa gados piedzīvojusi izvarošanu un zina, cik grūti tolaik bija saņemt palīdzību. Pusmūža vīrs, kas uzaudzis bez tēva un negrib, lai viņa trim meitām jebkad būtu jābaidās no vīra vai no savas valsts.Tik dažādi ir pe

Bez loģikas

Kad telefonā parādījās nepazīstams numurs ar Francijas kodu, pirmā doma bija — necelt, finanšu krāpnieki! Tomēr atbildēju, un labi vien bija, jo zvanīja žurnālists no ARTE televīzijas. Viņš lasot internetā, ka Latvija taisās izstāties no vardarbības aizlieguma konvencijas! Bet tas tik ļoti izskatās pēc viltus ziņām, kādas nemitīgi ražo Kremļa troļļi, ka nolēmis pārbaudīt, kas mums te īsti notiek. Vēlēšanu kampaņas populisms, atbildēju — konservatīvo vērtību aizstāvji cīnās pret dženderismu. «Bet tur taču nav loģikas!» franču kolēģis izsaucās, noklausījies mūsu likumdevēju argumentācijas kopsavilkumu. Man nebija, ko iebilst. Bet dzīvē notiek neloģiskas lietas. Piemēram, drošības sistēma Luvrā arī nešķiet diži loģiska, ja reiz nenovērtējamus dārgumus pāris čaļu nosper dažās minūtēs, vai ne?Dzīvojam laikos, kad katrs var turēties pie savas lo

Lasi droši!

Turpinot atzīmēt 500 gadus, kopš izdota pirmā grāmata latviešu valodā, šonedēļ LNB notiks simpozijs Tiesības uz lasīšanu. Varētu šķist — par ko gan jāuztraucas? Dzīvojam taču brīvā valstī, kur cietumā par grāmatu lasīšanu neliek un katrs var lasīt, cik uziet. Tā ir. Tomēr uztraukumam ir pamats, ja neapstājamies pie teorētiskām iespējām un palūkojamies, kas īstenībā notiek.Diemžē

Jaunākajā žurnālā