Engures ciema ceļmalas ceptuve Kukul uzplauka visdrūmākajos pandēmijas mēnešos, piedāvājot caurbraucējiem latviešu garšu «svēto trīsvienību» — svaigi ceptas kanēļmaizītes, magoņmaizītes un speķa pīrādziņus
Drūmākais kovidlaiks, kurā gandrīz viss — skolas, biroji, iestādes un pat ražotnes — slēgts. Lai izlauztos no dzīves četrās sienās, katru nedēļas nogali tūkstošiem mašīnu izbrauc pa visu Latviju, lai ierobežojumu nomocītie paelpotu svaigu gaisu mežā un pie jūras. Un, lūk, braucot cauri Engurei, pamanāma gara rinda. Daži tajā nostājas zinošām, apņēmīgām sejas izteiksmēm, citi taujā, ko te dod. Siltas smalkmaizītes! Laikā, kad visi restorāni un kafejnīcas slēgtas, siltas maizītes ir kā atmiņas un arī solījums labākiem laikiem. Pietika vienu reizi izstāvēt rindu un tikt pie kanēļmaizītēm, lai brīvdienu rituālā kā āmen baznīcā tiktu iekļauts brauciens uz Engures smalkmaizīšu ceptuvi. Tā tūkstošiem, varbūt pat desmitiem tūkstošu atpūtnieku iepazina Kukul.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.