Piesakās krīžu menedžeri

Apvienotā saraksta līdzpriekšsēdētājs Edvards Smiltēns par lēmumu virzīt premjerministra kandidātu, kurš nekandidē vēlēšanās, un kāpēc gatavs iet sarakstā ar Zaļo partiju 

Vēlēšanu apvienībā Apvienotais saraksts (AS) ir Latvijas Reģionu partija, Latvijas Zaļā partija, kura maija sākumā pameta Zaļo un Zemnieku savienību, Liepājas partija un uzņēmēja Ulda Pīlēna biedrība Apvienotais Latvijas saraksts, bet viņš pats ir AS premjerministra amata kandidāts, taču vēlēšanās nepiedalās. Apvienība brīdina par Latvijai it kā draudošu milzīgu krīzi un piesaka sevi kā profesionālu krīzes menedžeru komandu. Tomēr programmā un paziņojumos izvairās nosaukt skaitļus, kuri raksturotu krīzes mērogu, un piedāvāt konkrētus pasākumus tās pārvarēšanai. Par AS varētu balsot no 3,3 (SKDS) līdz 8,3% (Factum) vēlētāju, rāda jaunākās aptaujas.

Kāpēc jūs neesat apvienības premjerministra amata kandidāts?
Katra no apvienības organizācijām izvirzīja savu premjera amata kandidātu. Izvērtējot to, kas stāv mums priekšā — mēs jau esam faktiski tādā daudzslāņainā krīzē —, piemērotāku cilvēku par Uldi Pīlēnu šim krīzes menedžmentam mēs vienkārši nespējām nosaukt pat no sava vidus.

Kāpēc ne Māris Kučinskis?
Mārim Kučinskim, protams, ir valdības vadītāja pieredze, kas ir ļoti liels ieguvums mūsu komandai. Taču sabiedrība pieprasa vienlaikus spēju vadīt krīzi un jaunu piedāvājumu politikā. Uldis Pīlēns abus šos faktorus simbolizē.

Pīlēns maijā teica, ka nekandidēšot uz Saeimu tāpēc, ka pārstāv uzņēmumu grupu, un tas neesot savienojams ar deputāta darbu. Vai tas ir savienojams ar premjerministra darbu?
Skaidrs, ka Pīlēna kungs nejūt sevi parlamenta darbā. Viņš ir krīžu menedžeris, spēj pārvaldīt lielus kolektīvus, spēj redzēt globālus procesus un laikus spert stratēģiskus soļus. Viņš ir skaidri pateicis, ka gatavs premjera darbam, bet nav gatavs ikdienas rutīnas darbam parlamentā.

Kāpēc vēlētājiem būtu jātic uz vārda, ka viņam ir «kapacitāte» valdības vadīšanai?
Esot Liepājā, mēs viesojāmies viņa uzņēmumos. Man nav ne mazāko šaubu — ja Pīlēna kungs var uzbūvēt šāda līmeņa eksportējošu uzņēmumu, tad viņa menedžera prasmes un pieredze ir absolūti pietiekama, lai spētu izvest valsti cauri krīzei.

Jūsu teiktais liek atcerēties Andra Šķēles savulaik paziņoto, ka valsts esot jāvada kā uzņēmums.
Nepiekrītu. Atsevišķi elementi uzņēmuma vadībā var tikt piemēroti arī valsts vadīšanā, bet ir ļoti skaidrs nošķīrums. Uzņēmumā krīzes brīdī var atlaist darbiniekus, bet valstī savus cilvēkus nekur nedrīksti atlaist, par viņiem ir jāparūpējas.

Vai jūsu apvienību nejauc ar ZZS, un vai jums nebūtu izdevīgi, ja jauktu?
Mums nav izdevīgi, ka sajauc. ZZS nekorekti izmanto savā nosaukumā vārdu «zaļo». Jo būtībā viņiem vajadzētu nosaukumu mainīt uz Sarkano zemnieku savienību, tāpēc ka viņu sadarbības partneris tagad ir Sociāldemokrātiskā strādnieku partija.

Kādas ir galvenās atšķirības starp Apvienoto sarakstu un ZZS, un kāpēc vēlētājiem būtu jābalso par jums, nevis par viņiem?
Kardinālas atšķirības. Viņu premjera amata kandidāts ir cilvēks, no kura sacītā konteksta gandrīz vai var noprast, ka Ukraina ir vainīga pie tā, ka iet bojā desmitiem tūkstošu cilvēku, tiek slepkavoti bērni, izvarotas sievietes. Lemberga kunga izteikumi ir absolūti skaidra robežlīnija starp ZZS un Apvienoto sarakstu.

Kāpēc vēlētājiem būtu jāuzticas Tavaram, kurš daudzus gadus ir bijis Lemberga atbalstītājs, un viņa partijai, kura ir bijusi uzticama Lemberga sabiedrotā?
Cik nu atbalstītājs, tas jāvērtē vēlētājiem, bet ar absolūti dzelžaino pozīciju pēc 24. februāra, kad Lembergs atļāvās sākt žonglēt, laipot un vilkt deķi Krievijas virzienā, ar Zaļās partijas aiziešanu no ZZS manās acīs viņš ieguva lielu ievērību. Es skatos uz personālijām. Man ir bijusi sadarbība ar Kučinski, ar Raimondu Bergmani, ar Barču sociālajā blokā, un šie cilvēki ir profesionāli un principiāli. 

Divi no redzamākajiem AS politiķiem Pīlēns un Kučinskis bija Tautas partijā. Vai, bēgot no Lemberga, neesat uzskrējuši Šķēlem?
Man soctīklos pārmet to pašu — ka esmu kādreiz bijis Vienotības dibinātājs. Protams, cilvēki, kuriem ir politiska pieredze, var vēsturiski nākt arī no kādām organizācijām. Bet atslēgas faktors ir tas, vai viņu profesionālajā rīcībā ir konstatējams, ka viņi kaut nedaudz strādā kaut kādu šauru interešu labā. Man šādu pierādījumu nav.

Pīlēns jau pagājušogad bija gājis pie Vienotības ar sadarbības piedāvājumu, bet tagad stāsta, ka būtu mierīgi nodarbojies ar uzņēmējdarbību, ja nebūtu bijis 24. februāra. Vai vēlētāji var uzticēties premjerministra amata kandidātam, kurš pat šajā, kā pats apgalvo, robežšķirtnes jautājumā neizklausās patiess?
Sarunas par mūsu politiskās vides drošību notiek jau vairākus gadus. Jo 13. Saeima izceļas ar acīmredzamu nekompetenci. 24. februāris šos procesus vienkārši paātrināja.

Uz cik vietām cerat 14. Saeimā?
12—23.

Kādas ir AS sarkanās līnijas koalīcijas veidošanā?
Neredzu nekādu versiju veidot ar tiem politiskajiem spēkiem, kuri varētu būt Krievijas ietekmes zonā. Šie spēki ir Saskaņa, Latvijas Krievu savienība un tās jaunā versija Rosļikovs. Gobzems un Šlesers ir tieši tajā orbītā, un man ir ļoti lielas šaubas par Lemberga kungu. Viņš ir ļoti dramatiskos apstākļos, ir jau notiesāts pirmajā instancē, ir pārsūdzējis, bet, ja nenotiek tektoniskas pārmaiņas, no cietumsoda izvairīties nav iespējams. Ko viņš būtu gatavs darīt tektonisko pārmaiņu dēļ — tas man šķiet kā risks.

Apvienotais saraksts pastāvīgi runā par tuvojošos nepieredzēta apmēra krīzi — Latvija esot kā Titāniks, kam priekšā aisbergs. Kas, jūsuprāt, notiks — Krievija varētu uzbrukt Latvijai militāri, mūs gaida kaut kas līdzīgs 2009. gada krīzei?
Paskatīsimies mūsu ekonomiku šobrīd — investīcijas neceļas, importa un eksporta bilance ir negatīva, ekonomiku uztur virs ūdens valsts parāda palielināšana —, mēs jau sen esam dziļā recesijā. 

Vai tā ir nepieredzēta apmēra krīze? Kādi ir jūsu aprēķini par, piemēram, IKP kritumu, bezdarba pieaugumu?
Mums krīzes ir bijušas izolētas pa vienai. 2008. gadā bija nekustamo īpašumu burbulis, Covid-19 krīze arī bija izolēta veselības sistēmā, kas parauj līdzi ekonomiku. Kovids nav beidzies, Krievija iestrēgusi, bet nav sakauta Ukrainā, un ir ekonomiskā krīze kontekstā ar enerģijas cenām. Iedot aprēķinus un skaitļus šobrīd ar tik daudziem mainīgiem lielumiem nav praktiski iespējams. Mēs apzināti neliekam skaitļus, jo jebkurš, kurš ieliek skaitļus, melo.

Jūs diskusijās izvairāties pat atbildēt, cik bieži būtu jāindeksē pensijas, ko piedāvājat darīt «biežāk», un cik tas maksātu.
Ja ir divciparu skaitļa inflācija, tad jābūt vismaz reizi ceturksnī, bet Pīlēna kungs domā, ka reizi mēnesī. (Pēc intervijas Smiltēns atsūtīja šādus aprēķinus: ja pieņem, ka inflācija ir kā šogad, tad divreiz gadā maksātu ap 270 miljoniem, četrreiz gadā — 335, bet 12 reizes gadā — 350 miljonus.)

Kā jūsu pretenzijām papildināt politisko vidi ar augstāku menedžmenta kapacitāti atbilst bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra iekļaušana sarakstā, ja viņa laikā pieņemtie lēmumi par Dienvidu tiltu arvien ir smags finanšu slogs Rīgas pašvaldībai?
Tāpēc viņš ir pēdējais sarakstā. Bojārs nāk no «zaļo» puses.

Sarakstā ir Igors Rajevs, kuram savulaik atteikta augstākā līmeņa pielaide valsts noslēpumam. Vai viņa popularitāte kā kara komentētājam jums ir svarīgāka par bažām, kuras rada pielaides atteikšana?
Vienotība trīs mēnešus aicināja Rajeva kungu kļūt par tās kandidātu, to pašu darīja Attīstībai/Par! Ja premjerministra un aizsardzības ministra partijas aicināja viņu kļūt par kandidātu, tas mani pārliecināja, ka Rajeva kungam kandidēt ir simtprocentīgi droši.

Vai jums kandidātu kvalitātes kritērijs ir Pabrika partija, kuras sarakstā ir Kremļa propagandas raidījumu profesionālis Andris Lielais? Vai arī viņu jūs ņemtu savā sarakstā?
Nē. Bet tas, ka vairākas partijas izgāja uz medībām uz Rajevu, man ļāva paļauties, ka tur viss varētu būt kārtībā.

Vai atbalstīsiet Egila Levita ievēlēšanu uz otru termiņu Valsts prezidenta amatā?
Mūsu komandā ir bijusi ļoti plaša diskusija, un esam nonākuši pie slēdziena, ka virzīsim savu prezidenta amata kandidātu. Ir vairāki, par kuriem esam diskutējuši, bet pagaidām esam vienojušies tikai par to, ka virzīsim savu kandidātu.

Programmā piedāvājat mainīt vēlēšanu sistēmu, lai pusi Saeimas deputātu ievēlētu no partiju sarakstiem, otru pusi — no vienmandāta apgabaliem. Kāpēc «nepieredzētas krīzes» priekšvakarā taisāties diskutēt par vēlēšanu sistēmas mainīšanu?
Nepieredzētās krīzes sastāvdaļa ir arī uzticības un demokrātijas krīze. Sabiedrība pieprasa pārmaiņas, un tās ir iespējamas, ja padarām varu tuvāku cilvēkiem. Tas ir iespējams šādā veidā — kad ir sacensība par vietām. Otrs — partijām tas liks veidot simtprocentīgu reģionālu pārklājumu, un tas veicinās partiju konsolidēšanos.

Pirms 10 gadiem jūs atbalstījāt referendumu sliekšņa paaugstināšanu, lai mazinātu iespējas apdraudēt drošību ar tādiem referendumiem kā par otru valsts valodu. Kāpēc tagad, ļoti bīstamā ģeopolitiskā situācijā, solāt šo slieksni pazemināt?
Ja Satversmē ir paredzēts instruments, bet nosacījumi tā lietošanai ir izrādījušies tādi, kas faktiski referenduma iespēju izslēdz, tad acīmredzot sistēmā ir nepieciešamas korekcijas. Tas nozīmē nevis atjaunot iepriekšējos sliekšņus, bet gan pamazām meklēt to robežu, pie kuras šāds demokrātisks process tomēr būtu iespējams. Tas ir vēl viens instruments sabiedrības līdzdalības vairošanai politiskajos procesos.