Vai Rīga jau gatava X stundai?

Ko mēs varam darīt, lai būtu maksimāli gatavi krīzes situācijai? Kas katram no mums ir jādara, ja iestājas krīze? Kā vadīt krīzes situāciju? Šie un daudzi citi jautājumi par X stundu ir kļuvuši svarīgi gandrīz ikvienam kara notikumu kontekstā. Lai spētu uz tiem atbildēt, ir nepieciešams sistemātisks, rūpīgs darbs. Tieši tāpēc Rīgas pašvaldībā esam lēmuši, ka nepieciešams stiprināt mūsu spēju gatavoties krīzēm, uzraudzīt situāciju un efektīvi reaģēt uz notikumiem, iesaistot ikdienas darbā šīs nozares profesionāļus.

Trešdien, 17.augustā, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja vienbalsīgi lēma izveidot Civilās aizsardzības un pilsētvides uzraudzības pārvaldi Rīgas pašvaldībā, lai uzlabotu civilās aizsardzības sistēmas efektivitāti galvaspilsētā.

Pūblijs Flāvijs Vegēcijs Renāts, 4. gs. militārās teorijas autors, ir teicis: “Gribi mieru – gatavojies karam.” Sekojot līdzi vēstures līkločiem, ir skaidrs, ka katrai paaudzei ir jāiziet kāds nopietns pārbaudījums, lai tā spētu evolucionēt. Ja mēs tikko pārcietām Covid-19 krīzi un likās, ka ierobežojumi, maskas, slēgtas skolas patiešām ir smagi, tad, sākoties karam Ukrainā, mums ir skaidrs, ka vīruss bija tikai vārgs pīkstiens uz šodienas notikumu fona.

Ir skaidrs, ka civilā aizsardzība pilsētā nestrādās tikai kara apstākļos. Mums ir nepieciešama pastāvīga struktūrvienība, kas ir atbildīga par jebkādu krīžu un katastrofu vadību. Šobrīd civilās aizsardzības atbildības sfēra pašvaldībā ir sadrumstalota. Pašvaldības policijai nav tiesību dot uzdevumus citām pašvaldības struktūrvienībām vai lemt par resursu sadali un izlietojumu, tādēļ krīzes situāciju vadība ir tieši atkarīga no domes politiskās vadības izpratnes un gatavības rīkoties. Taču, tā kā politiķi un to prioritātes regulāri mainās, efektīvas civilās aizsardzības nodrošināšanai ir nepieciešama noturīga un izpildvarai, nevis politiķiem pakļauta ekspertu komanda, kas ikdienā spētu veikt risku izvērtēšanu, nodrošināt apmācības, bet krīzes situācijās vadītu un koordinētu sadarbību starp dažādām pašvaldības iestādēm un valsts dienestiem.

Civilās krīzes pilsētā mēdz būt visdažādākās – sākot ar plūdiem, ēku sabrukšanu, beidzot ar tāda izmēra nelaimēm, kādu mēs piedzīvojām, kad Zolitūdē sabruka lielveikals. Esam dabā pārliecinājušies, cik būtiska paaugstinātas spriedzes situācijā ir spēja strādāt koordinēti, vadīt informācijas plūsmas, deleģēt uzdevumus un atbildības it sevišķi, ja iesaistīti ir ļoti atšķirīgu jomu dienesti un iestādes.

Krīzes vadības pamatā ir stingri noteikts algoritms un struktūra, lai X stundā mēs būtu gatavi koordinēti sadarboties – kā pašvaldības, tā valsts institūcijas.

Jaunās pārvaldes galvenie darbības virzieni būs civilās aizsardzības sistēmas uzturēšana, krīzes situāciju vadība, pilsētvides un kritiskās infrastruktūras monitorings, līdzdalība viedās pilsētas risinājumu ieviešanā, digitalizācijas procesu sekmēšanā, lēmumu pieņemšanas procesa automatizācijā, kā arī sadarbības veicināšana civilās aizsardzības ietvaros. Sākotnēji paredzēts, ka Civilās aizsardzības un pilsētvides uzraudzības pārvaldes prioritāte būs civilās aizsardzības kapacitātes celšana. Ar laiku pārvaldes pārziņā esošo funkciju klāstu paredzēts papildināt ar pilsētvides pakalpojumu uzraudzību.

Es zinu, ka cilvēkiem ir nepieciešams skaidrs plāns, lai justos droši un pasargāti savās mājās – mūsu Rīgā. Šis varētu būt pirmais solis skaidrības un drošības virzienā. Nākamais solis būtu jāsper izlēmīgi un pēc iespējas ātri – tas ir saistīts ar iedzīvotāju patveršanās iespējām nepieciešamības gadījumā. Jau iepriekš esam runājuši par pirmajiem soļiem, kurus jāsper pašiem iedzīvotājiem, apzinoties, ka bumbu patvertnes, kuras Rīgā uzbūvēja padomju okupācijas laikos, iedzīvotājiem vairs nav pieejamas (valsts atteikusies no šīs loģiskās funkcijas mums nesaprotamu iemeslu dēļ jau 2008. gadā), tāpēc būtu veicams ēku pagrabu audits. Mūsu pagrabos glabājas bieži vien saimniecībā vairāk vai mazāk noderīgas lietas, kā arī virkne ar lietām, no kurām būtu jāšķiras par labu nākotnes drošībai, kā piemēram gadiem vecas ievārījumu burciņas, bērnu ratiņi, salauztas ragaviņas un citas lietas, kuras ikdienā vairs nelietojam, utt. Iespējams, jāveic revīzija – vai tieši šīm lietām ir vieta mūsu dzīvē, vai tomēr svarīgāk ir iekārtot telpu, kur patverties nepieciešamības gadījumā un kur saprātīgāk būtu iekārtot minimālu ērtību uzturēšanās telpu ģimenei, kā arī glabāt ūdens un pārtikas rezerves vismaz pirmajām 72 stundām. Skaidrs, ka pagrabu izvietojumam un tehniskajam stāvoklim ir izšķirīgi svarīga nozīme tādās situācijās, kad pēkšņi iestājusies X stunda un nākas saskarties ar, piemēram, militāru agresiju. Tāpēc no pašvaldības puses noderētu skaidras vadlīnijas par to, kādi pagrabi un kā jāiekārto.

Ar laiku, iespējams, tiks izstrādāti grozījumi būvnormatīvos, iekļaujot pienākumu katrā jaunbūvē paredzēt ventilējamu un drošu pagrabu sistēmu tā, lai pēc kvadratūras tas spētu nodrošināt patveršanos ēkā esošajam cilvēku skaitam. Es pat izvirzītu šo kā valstisku mērķi – nākamajos piecos gados katram savu X stundas patveršanās vietu. Skan kā priekšvēlēšanu sauklis? Negribētos, lai tā to uztvertu. Kamēr man ir dots laiks strādāt Rīgas domē, šis būs viens no prioritāriem uzdevumiem, kura izpilde ir tieši atkarīga no valsts puses vēlmes un iesaistes nodrošināt drošu patveršanās vietu katram iedzīvotājam attiecīga apdraudējuma gadījumā. Jo arī es esmu rīdziniece. Un gribu drošu un mierīgu dzīvi savā pilsētā.

 

Autore ir Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētāja, Konservatīvie