Īpaši slepeni

Slēgtā procesā sākusies ilggadējā Kriminālpolicijas šefa Andreja Sozinova lietas iztiesāšana — bijušajam policijas pulkvedim izvirzītas veselas trīs apsūdzības, un iespējama vēl ceturtā

Daudzi atceras Andreju Sozinovu kā darbīgu Rīgas Kriminālpolicijas šefu, kas vadīja bīstamā Imantas pedofila meklēšanu pirms vairākiem gadiem. Pēc tā notveršanas cilvēki pat uz ielas un veikalos teica viņam paldies. 

Sozinovs regulāri medijos ziņoja par skaļākajiem noziegumiem un izmeklēšanas rezultātiem — kā augsta policijas amatpersona viņš apņēmīgi cīnījās likuma pusē. Tomēr izrādās, ka pats tikmēr darbojies likuma ēnā.

Izmeklēšana atklājusi slepenu īpašumu Spānijā, slepenu autotirdzniecības biznesu un slepenu dokumentu vākšanu. Apsūdzības bijušajam Kriminālpolicijas šefam celtas par īpaši smagiem noziegumiem — naudas atmazgāšanu, valsts noslēpuma nelikumīgu vākšanu un ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu. Jūlijā krimināllietu slēgtā procesā sāka skatīt tiesa.

Iespējams, apsūdzību saraksts vēl tiks papildināts — izmeklēšana turpinās vēl vienā kriminālprocesā par nereģistrētu uzņēmējdarbību.

Sozinovs atstāja darbu Valsts policijā pērn jūnijā — pēc tam, kad kriminālprocesā notika vērienīgas kratīšanas viņa mājās un darbā. Ko iegūtie pierādījumi atklāj par Sozinova nelikumīgajām darbībām, kamēr viņš ieņēma augstus amatus Valsts policijā?

Dzīvoklis Alikantē

Viena no Sozinovam celtajām apsūdzībām ir par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. 

2018. gada augustā ar divu «labu paziņu» starpniecību viņš iegādājās nekustamo īpašumu tūristu iecienītajā Spānijas kūrortpilsētā Alikantē. Par 134 kvadrātmetrus plašo īpašumu Vidusjūras krastā Sozinovs samaksāja ne mazāk kā 67 tūkstošus eiro skaidrā naudā, uzskata prokurori. «Viņš iegādājās to ar citas personas starpniecību, nododot tai skaidras naudas līdzekļus,» saka prokurors Mārtiņš Jansons. Tas noticis vēl Latvijā. Īpašumā ir 107 kvadrātmetru dzīvoklis, stāvvieta un neliela koplietošana telpa, atklāj virsprokurore Gita Biezuma. Lai gan faktiskais īpašnieks ir Sozinovs, īpašums reģistrēts uz paziņu vārda. «Tas viss noritēja 2018. gadā — gan dzīvokļa noskatīšana, gan iegāde, gan arī tālāk pārreģistrēšana jau no viena uz cita paziņas vārda,» norāda Jansons. «Tas nav nekas ekskluzīvs, tas ir vienkārši dzīvoklis, arī Spānijā un arī Latvijā tas būtu parasts dzīvoklis.»

Prokurori uzskata, ka Sozinovs tolaik parūpējās, lai darījumu nevarētu acīmredzami sasaistīt ar viņu. «Veicot pirmstiesas procesu, mēs uzskatām, ka viņš darījis visu, lai slēptu saistību ar nekustamo īpašumu un šos līdzekļus attālinātu no sevis. Kā paredz noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizācijas definīcija — ir mainījis gan piederību, gan arī slēpis, izmantojot trešās personas, lai radītu šķietamību, ka viņam ar šo nekustamo īpašumu nav nekādas saistības, ka viņš nav patiesais īpašnieks vai valdītājs,» skaidro Biezuma.

«Tādā veidā tika legalizēti šie noziedzīgi iegūtie līdzekļi, bet principā dzīvokli pārvaldīja pats Sozinova kungs, un viņš bija šī dzīvokļa faktiskais īpašnieks,» norāda Jansons.

Dzīvoklis kopš iegādes nestāvēja tukšs. «Dzīvoklī uzturējās personas, kam apsūdzētais bija ļāvis tur uzturēties un kas veica arī atsevišķus dzīvokļa uzlabošanas pasākumus, tajā skaitā arī pats Sozinova kungs bija apmeklējis un uzturējies šajā dzīvoklī,» precizē Jansons. 

Izmeklēšanas gaitā īslaicīgi tika aizturēti arī abi Sozinova paziņas — dzīvokļa iegādes starpnieki, tomēr viņiem apsūdzības nav celtas, jo netika konstatēts, ka viņi būtu zinājuši par Sozinova nodomu legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus, kā arī to, ka šie līdzekļi, kas viņiem nodoti skaidrā naudā, ir ar noziedzīgu izcelsmi, skaidro prokurors.

Izmeklēšanas laikā Valsts drošības dienests un prokuratūra sadarbojās ar Spānijas tiesībsargājošajām iestādēm, un Spānijas puse pēc tiesiskās palīdzības lūguma veica arī liecinieku nopratināšanu un citu rakstveida pierādījumu ieguvi. Tagad šis īpašums ir arestēts kā noziedzīgi iegūta manta.

Sozinovs neatzīst vainu sev celtajās apsūdzībās, Ir apliecināja viņa advokāts Rinalds Bušs. Tomēr viņš atturējās lietu sīkāk komentēt, atsaucoties uz slēgto tiesas procesu. Iepriekš Bušs medijiem noliedzis, ka Sozinovam būtu saistība ar īpašumu Spānijā, un pat apgalvojis, ka viņa klients tajā nav vispār bijis. Kā skaidrot atšķirības advokāta un prokuratūras teiktajā? «Viedokļi var būt dažādi,» Bušs atbild un paliek pie tā, ka plašākus komentārus nesniegs.

Vāc valsts noslēpumu

Apsūdzības Sozinovam celtas arī par nelikumīgu valsts noslēpuma vākšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. 

Kratīšanas laikā 2021. gada maijā viņa dzīvesvietā Ādažos tika atrastas dokumentu kopijas, kas satur valsts noslēpumu. «Tās faktiski tur nekādā veidā nedrīkstēja atrasties,» norāda Jansons. Šie eksemplāri nebija reģistrēti policijas sevišķajā lietvedībā.

Izņemtajos dokumentos gan papīra, gan elektroniskā formātā atrodas ziņas par vismaz 98 «operatīvās darbības veikšanai īpaši pilnvarotām amatpersonām vai darbiniekiem — gan par tiesībsargājošo iestāžu, gan par citu iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, kas veic sevišķā veidā veicamos operatīvās darbības pasākumus», skaidro Jansons.

Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka dokumentus Sozinovs varēja iegūt, tikai un vienīgi veicot dienesta pienākumus Valsts policijā. «Līdz ar to dienesta stāvoklis tādā veidā ir ļaunprātīgi izmantots,» uzsver prokurors.

Kāpēc Sozinovs vāca šādu informāciju un kā plānoja to izmantot? Tie varētu būt tikai minējumi, norāda prokurori. «Ja mēs konkrēti identificētu, kam šī informācija tiktu nodota vai kaut kādā veidā izplatīta, tad tiktu celta apsūdzība par valsts noslēpuma izpaušanu. Šajā gadījumā apsūdzība par to netika celta,» skaidro Jansons.

Laika periodu, kurā šī informācija tika vākta, precīzi noteikt nevar, tomēr tas notika līdz 2020. gada beigām — kamēr Sozinovs policijā ieņēma Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka amatu, skaidro Jansons. 

Pirmstiesas izmeklēšanā nav gūtas ziņas par to, ka policijā viņam kāds būtu palīdzējis īstenot šīs darbības.

Par sodu vēl ir pāragri runāt, kamēr tiesas process tikai sācies, tomēr divi no trim Sozinovam inkriminētajiem noziegumiem ir uzskatāmi par sevišķi smagiem. Mazākais iespējamais sods atbilstoši Krimināllikuma 318. panta 1. daļai viņam draud par dienesta stāvokļa izmantošanu — brīvības atņemšana līdz trim gadiem. Savukārt par naudas atmazgāšanu atbilstoši 195. panta 3. daļai Krimināllikums paredz cietumsodu no trim līdz 12 gadiem, bet par valsts noslēpuma nelikumīgu vākšanu 85. panta otrā daļa paredz īpaši bargu cietumsodu no trim līdz pat 20 gadiem.

No kurienes nauda?

Ikgadējās amatpersonas deklarācijās Sozinovs nav norādījis līdzekļus, kas ļautu viņam iegādāties īpašumu Spānijā. Kā viņš tika pie tik apjomīgas summas, turklāt skaidrā naudā?

«Pirmstiesas procesā mēs izslēdzām jebkādas iespējas, pārbaudījām jebkādus apstākļus, kas varētu norādīt uz to, ka šie līdzekļi varēja tikt iegūti likumīgā ceļā,» skaidro Biezuma. 

«Viena no versijām — līdzekļi iegūti no nelikumīgās uzņēmējdarbības, ko viņš veica ilgstošā laika periodā,» norāda Jansons. Runa ir par automašīnu tirdzniecību. 

No kriminālprocesa tika izdalīts atsevišķs process pēc Krimināllikuma 207. panta par iespējamu Sozinova nelikumīgu uzņēmējdarbību, ko izmeklē VID Nodokļu un muitas policija. Lai gan dienests Ir to nekomentē, atsaucoties uz likumu, maijā nodokļu policijas priekšnieks Kaspars Podiņš Latvijas Televīzijas raidījumam De facto atklāja, ka izmeklē Sozinova darbības laikā no 2020. gada sākuma līdz 2021. gada aprīlim.

«Runa ir par automašīnu tirdzniecību, kuras tika iegādātas Vācijā un šeit tālāk tirgotas,» televīzijā atklāja Podiņš. «Varu pateikt, ka ir runa par vairākām automašīnām — tas nav viens vai divi, vai trīs gadījumi. Automašīnas tika pirktas caur cilvēkiem Vācijā un šeit tālāk realizētas. Un visas šīs pazīmes liecina par to, ka šajā gadījumā bija jāreģistrē saimnieciskā darbība un jāmaksā arī nodokļi,» skaidroja VID pārstāvis.  

Dzīvokļa iegāde Spānijā notika 2018. gadā, taču Sozinova amatpersonas deklarācijā norādītās ziņas šajā laikā neatklāj tādu rocību. Vienīgie uzrādītie ienākumi gūti no darba policijā — 43,4 tūkstoši eiro, bet piederošie īpašumi ir dzīvoklis Salaspilī un īpašums Taurenē. Arī šie Sozinova īpašumi šobrīd ir arestēti, lai nodrošinātu iespējamā papildsoda — mantas konfiskācijas — izpildi, skaidro prokuratūrā. Deklarācijā togad nav norādīti arī uzkrājumi, kuru summa pārsniegtu 20 minimālās mēnešalgas, tikai parādsaistības — 36,7 tūkstoši eiro. 

Situācija ar uzkrājumiem mainījusies tikai deklarācijā, kas iesniegta pērn jūlijā līdz ar darba gaitu beigšanu — tajā uzrādīts 18 tūkstošu eiro uzkrājums skaidrā naudā un atvērts arī privātais pensijas fonds.

Kratīšana un atkāpšanās

Valsts drošības dienests pērn maijā ziņoja par vērienīgām kratīšanām sāktajā kriminālprocesā — tās notika 18 vietās, tajā skaitā Sozinova dzīvesvietā Ādažos, darbavietā un vairākās Valsts policijas ēkās. Sozinovu turēja aizdomās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kā arī mantas un ienākumu nenorādīšanu amatpersonas deklarācijā. 

Viņu īslaicīgi aizturēja. Tikai pāris dienas pēc tam — 2021. gada 1. jūnijā — Sozinovs pats pārtrauca dienestu policijā, pamatojot to ar neatbilstošu veselības stāvokli.

Tobrīd viņš vadīja Zemgales reģiona Kriminālpoliciju, uz kurieni tika aizrotēts 2020. gada novembrī, neilgi pēc tagadējā Valsts policijas priekšnieka Armanda Ruka stāšanās amtā. 

Paziņojumā policija tobrīd norādīja, ka rotācija notiek «dienesta interesēs» — Sozinovs samainījās vietām ar Zemgales kriminālpolicijas vadītāju Juri Staļģevicu.

Par rotāciju izplatītajā ziņojumā policijas priekšnieks Ruks augsti vērtēja Sozinova līdzšinējo darbu. «Abi priekšnieki ir pieredzējuši un profesionāli policisti, kuri savos līdzšinējos amatos ir pavadījuši aptuveni desmit gadus. Man nav ne mazāko šaubu, ka ar savām zināšanām, pieredzi un personiskajām īpašībām viņi ienesīs jaunas, radošas idejas policijas darbā,» uzsvēra Ruks.

Valsts policijas pārstāve Simona Grāvīte norāda, ka amatpersonu rotācijas «nav nekas neparasts», tomēr rotācijas arī iepriekš ir bijušas apsūdzību priekšvēstneses. Agrākais Kriminālpolicijas šefs Rauls Kviesītis 2013. gadā tika aizrotēts uz Valsts policijas koledžu, lai tur pildītu direktora pienākumus. Kā drīz pēc tam atklājās, Kviesītis gadiem bija iesaistīts kontrabandas preču iznīcināšanas biznesā. Savukārt uz Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka amatu aizrotētais Guntars Marķitāns darbu atstāja pēc tam, kad bija pārkāpis likumu, pārsniedzot ātrumu.

Strādājot policijā 28 gadus, Sozinovs bija saņēmis pulkveža pakāpi. Policijas ierindā viņš bija kopš 1992. gada. Dienesta laikā par viņu saņemtas atsevišķas sūdzības, atklāj policijā. «Tās atbilstoši tika izskatītas, pārkāpumi nav konstatēti,» norāda Grāvīte. 

Tomēr Sozinova darbību jau iepriekš apvijušas aizdomas. Vai Sozinovs jau agrāk bija nonācis viņu redzeslokā, Iekšējās drošības birojs neatklāj, jo šādu informāciju iestāde neesot tiesīga izpaust.

Likumsargu pārkāpumi

Pret policistiem regulāri tiek ierosināti kriminālprocesi — gan par ļoti smagiem, gan mazāk nopietniem pārkāpumiem, rāda Iekšējās drošības biroja dati. 

Piemēram, šogad par sutenerisma piesegšanu un kukuļņemšanu tika notiesāts bijušais Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes priekšnieks Aigars Trulis, un par starpniecību kukuļdošanā un sutenerismu — Dienesta izmeklēšanas un iekšējās kontroles nodaļas priekšniece Elīna Jostiņa.

Biroja izmeklēšana aptver visas iekšlietu struktūras, ieskaitot Valsts policiju, robežsardzi, Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

Šā gada pirmajā pusē birojs saņēmis 445 sūdzības par iespējamiem likumsargu pārkāpumiem, bet prokuratūrai nodevis 26 kriminālprocesus par 36 noziedzīgiem nodarījumiem. Kriminālvajāšana rosināta pret 29 Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs nodarbinātajiem. 

Birojs norāda, ka vienā kriminālprocesā arvien biežāk tiek izmeklēti vairāki noziedzīgi nodarījumi ar lielāku iesaistīto personu skaitu.

Ielūkojoties biroja mājaslapā, kur tiek publicēta informācija par ierosinātajiem kriminālprocesiem, pēdējo piecu mēnešu laikā parādās ziņas par policistu pastrādātiem noziegumiem plašā spektrā — dokumentu viltošanu, akcīzes preču nelikumīgas tirdzniecības piesegšanu, braukšanu dzērumā, neizpaužamu ziņu izpaušanu.

Valsts policija ir rekordiste saņemto sūdzību skaita ziņā — gada pirmajā pusē birojs par to saņēma 342 sūdzības. Šajā laikā no dienesta atvaļinātas 12 policijas amatpersonas, bet četras pazeminātas amatā. Policijas pārstāve Simona Grāvīte skaidro, ka amatpersonas lielākoties tiek atvaļinātas vai pazeminātas amatā saistībā ar ētikas normu pārkāpumiem vai transportlīdzekļa vadīšanu reibumā. Pašas policijas apkopotā informācija liecina, ka pērn konstatēts 491 disciplinārpārkāpums un sodītas 165 amatpersonas, kas tā vai citādi pievīlušas goda pienākumu būt likumu sargiem.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem