Ukraiņu žurnālists Volodimirs Birjukovs pagājušajā nedēļā Rīgā piedalījies reklāmas klipa uzņemšanā, ar kura palīdzību Latvijā vāks naudu bezpilota lidmašīnas Bayraktar iegādei Ukrainas armijas vajadzībām. Filmēšanai izvēlēta zīmīga vieta — Latvijas Nacionālais teātris, jo tur savulaik tika proklamēta Latvijas Republika. Tādējādi vēlējušies vilkt simbolisku paralēli starp Latvijas un Ukrainas neatkarību, kas šobrīd jāaizstāv ar ieročiem rokās. Akcija būs simbolisks noslēgums viņa divus mēnešus ilgajai vizītei Latvijā.
«Laiks skrien ātri,» viņš saka. «Esmu aklimatizējies. Man vairs vide te neliekas svešāda. Taču gadās arī visādi brīnumi. Vakarnakt Kijivas telefona lietotnē pienāca signāls par gaisa trauksmi. Es pamodos un uzreiz automātiski devos uz vannasistabu. Tikai tur atjēdzos, ka esmu taču Rīgā.»
Joprojām nerimstot atbalsis par viņa uzstāšanos Summer Sound festivālā Liepājā, kurā viņš no skatuves kopā ar publiku rupji pasūtīja tālāk Krievijas karakuģi. Viņš cita starpā turpina saņemt arī naidīgus komentārus sociālajos tīklos. Pat Rīgā uz ielas un veikalos šad tad varot just ne vienmēr pozitīvu attieksmi pret Ukrainas karodziņu, ko Volodimirs nēsā piespraustu pie apģērba.
«Vienu dienu gāju pa ielu un man aiz muguras pēkšņi apstājās tumša automašīna, no kuras izlēca vairāki tēvaiņi melnās ādas jakās un sāka skriet man pakaļ. Padomāju, ka nu viss… Apstājos, pagriezos pret viņiem…» Volodimirs iesmejas. «Pieskrēja man klāt un apmulsa, paprasīja, kur var nopirkt grilu. Pamanīju, ka vienam no viņiem no drēbēm lien laukā mikrofons — laikam filmēja kaut kādu izjokošanu vai tamlīdzīgi. Gaidīja, ka es metīšos bēgt. Kad es kā pieredzējis TV darbinieks viņiem norādīju, ka mikrofonu vajadzētu slēpt labāk, viņi sāka smieties.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.