Karš Ukrainā. 23. nedēļas galvenie notikumi • IR.lv

Karš Ukrainā. 23. nedēļas galvenie notikumi

Ukraiņi ar haubici M777 šauj pa ienaidnieka pozīcijām Harkivas apgabalā. Foto — Scanpix

1. Krievi pārsviež spēkus uz Zaporižju
Ukrainas spēki līdz pirmdienai bija atbrīvojuši 46 ciemus Hersonas apgabalā, un tajos esot sākta sagrautās infrastruktūras atjaunošana. Lai nepieļautu šo ukraiņu pretuzbrukumu valsts dienvidos, Krievija uz Hersonai blakus esošo Zaporižjas apgabalu sākusi pārsviest savas karaspēka daļas no Doneckas apgabala, novērojis ASV Kara izpētes institūts (ISW). Tas mazinās Krievijas karaspēka jaudu tieši ziemeļos, tāpēc pētnieki pieļauj, ka Ukraina varētu sākt arī pretuzbrukumu pie okupētās Izjumas, kas atrodas salīdzinoši netālu no Harkivas.

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska biroja vadītājs Andrijs Jermaks paziņojis, ka nākamie mēneši būs izšķirīgi — līdz ziemas sākumam ukraiņi vēlas atkarot visu okupantu sagrābto teritoriju.

2. Apsūdz kodolšantāžā
Okupētā Zaporižjas atomelektrostacija, kas ir lielākā Eiropā, tiek izmantota kā kodolvairogs, paziņojis ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens. «Krievija to izmanto kā militāro bāzi un no turienes apšauda ukraiņus, labi zinot, ka viņi nešaus pretī, jo nejauši var trāpīt kodolobjektā, reaktorā vai radioaktīvo atlikumu glabātavā. Tas liek domāt par cilvēciskā vairoga izmantošanu absolūti citā, šausmīgā līmenī.» Arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs brīdinājis, ka nejaušība var izraisīt kodolkatastrofu, un aicināja Krieviju pārtraukt tās bīstamo kodolretoriku un uzvedību.

3. Slaktiņš Oleņivkā
Krievija 29. jūlijā sarīkoja slaktiņu Doneckas apgabala Oleņivkas ieslodzījuma vietā, kur atradās Ukrainas karagūstekņi, arī pulka Azov karavīri. Tiek ziņots par 53 bojāgājušajiem. Krievijas puse sākotnēji apgalvoja, ka pa ieslodzījuma vietu trāpījušas ukraiņu raidītās HIMARS raķetes, taču jauni pierādījumi ar satelītuzņēmumiem atklāj, ka ieslodzījuma vieta, visticamāk, uzspridzināta no iekšpuses. Arī ASV Kara izpētes institūts norāda, ka Oleņivkā nav redzamas nekādas raķešu sistēmas HIMARS pēdas, un vaino Krieviju Ženēvas konvencijas pārkāpšanā. Pulks Azov paziņojis, ka notikušo uzskata par publisku nāvessoda izpildi. Lai arī ANO eksperti un Sarkanais Krusts bija gatavi izmeklēt notikušo, Krievija līdz otrdienai nebija ļāvusi piekļuvi Oleņivkai.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu