Kad kļūst grūti, jāpalasa LU stratēģija un jāiedvesmojas

Latvijas Universitātes ēka. Foto - Edijs Pālens, LETA
Dace Balode

Latvijas Universitātes (LU) Senāts ir viens no demokrātijas instrumentiem, Universitātes saime var izteikt savu gribu un pašnoteikties. LU Senāts šobrīd iegūst jaunu vietu LU, jo finanšu, stratēģijas un Satversmes jautājumi, kur Senāts līdz šim ir teicis galējo vārdu, turpmāk būs LU padomes kompetencē.

Jauna, apzināta sadarbība

Mums atkal jāveido jauni sadarbības modeļi pārvaldībā, lai pēc iespējas veiksmīgāk notiktu visi lemšanas procesi. Viens no pirmajiem jautājumiem, kur Senāts sadarbojās ar padomi, bija jaunās LU Satversmes apstiprināšana. Tā ir jauna situācija, kur Senātam jārēķinās ar vēl vienu institūciju. Domāju, ja varēsim veiksmīgi izveidot sadarbību starp abām institūcijām, tad mēs ātri pieradīsim pie jaunas kārtības. Cerams, ka tas būs ieguvums augstskolai, ka ir vēl viens acu pāris, ja tā var teikt, kas skatās uz sagatavotajiem dokumentiem un domā par augstskolas stratēģiju.

Senāts nedzīvo viens pats, Senāta lēmumi izaug no tā, ko dara fakultātes, ko dara departamenti. Piemēram, sadarbība ar Akadēmisko departamentu mums ir ļoti svarīga akadēmiskajos jautājumos. Ja jāskatās uz plašākiem mērķiem, tad tā ir jaunā LU stratēģija, kas ir visas LU darba grupas veikums kolēģa Arta Sveces vadībā. LU stratēģija ir tiešām mūsu ļoti veiksmīgs dokuments, kuru, kad mums kļūst grūti, ir jāpalasa un jāiedvesmojas. Un ne tikai – LU stratēģija ir arī tas, ko mēs gribam īstenot, kas mēs esam un par ko vēlamies kļūt.

Cilvēks un zinātne

LU stratēģijā par nozīmīgāko uzdevumu nosaukta zinātnes izcilības stiprināšana, tas ir arī lielais vilcējzirgs studijām. Es iestājos par pētnieka personību, kurš ir topā, kurš ir iekšā jaunākajos diskursos, kuram ir vēlme pētīt, kas to ienesīs arī auditorijā.

Būt par top zinātnieku noteikti nav viegli, nereti akadēmiskā personāla pārstāvjus tas noved pie izdegšanas. Tas notiek arī tāpēc, ka zinātniskais darbs netiek pietiekami novērtēts. Tāpat pandēmija ir atstājusi noguruma maisiņus zem acīm, tomēr tā ir devusi uzrāvienu digitālajās prasmēs, arī ekoloģiskas priekšrocības un laika ietaupīšanu. Vēlos atkal akcentēt LU stratēģiju, kur ir ierakstīts, ka mūsu galvenā vērtība ir mūsu cilvēki. Es domāju, ka mums jāmācās redzēt un atbalstīt kolēģus un arī visai mūsu vadības stratēģijai ir jābūt tādai, ka mēs varam stiprināt mūsu personālu, kas neizdeg.

LU iemieso atvērtību un demokrātiju

Domājot par LU nākotni un, kāda LU vēlētos būt, skatos Tartu Universitātes virzienā, kas veikusi strukturālas pārmaiņas, samazinot un apvienojot fakultātes. Tartu Universitātes kolēģi pārmaiņas vērtē kā veiksmīgas, kas sniegušas iespēju vieglāk un veiksmīgāk pārvaldīt universitāti, tajā pašā laikā saglabājot autonomiju. Vērtējot dažādus augstskolu rādītājus, LU bieži tiek salīdzināta ar Tartu Universitāti, draudzīgo igauņu augstskolu nosaucot par veiksmes stāstu. Nedomāju, ka mēs tik ļoti atšķiramies. Mēs būsim tur, kur Tartu Universitāte, par to es vispār nešaubos!

Runājot par universitātes nākotni, protams, jādomā arī par Teoloģijas fakultātes (TF) vietu. Manuprāt, TF varētu gan palikt pati par sevi, gan arī būt daļa no kāda kopīga humanitāro zinātņu centra. Mēs kā studenti iestājamies fakultātē, kļūstam vispirms par fakultātes patriotiem un tikai pēc tam par Universitātes patriotiem. Es patiešām redzētu iespējas veiksmīgai sadarbībai kopā ar citiem kolēģiem virzienu ietvaros, gan arī, ja mēs kļūstam par kaut ko vienu lielu. Noteikti vēlētos, lai pārstāvniecība pārvaldībā ir līdzvērtīgi sadalīta, lai nav tā, ka lielākais dominē, ka vairs nav pašnoteikšanās iespējas.

Arī TF 2023. gadā pārcelsies uz jauno Rakstu māju Torņakalnā. Jaunajā vietā redzu daudz plašākas iespējas, un tā nebūs pirmā reize, kad fakultātei ir jaunas mājas – 1994. gadā fakultāte no Deglava ielas baznīcas draudzes mājas pārcēlās uz LU galveno ēku. Tikai tad TF tā pa īstam sajuta, ka ir daļa no Universitātes lielā, akadēmiskā diskursa.

Pārcelšanās uz jauno māju gan tiek gaidīta, gan arī ir baiļošanās… Varbūt esmu tā, kas visvairāk ir par pārcelšanos. Būsim vēl ciešāk kopā ar pārējiem. Noteikti jaunas, modernas telpas veido vidi, cilvēku pašu, kas studē, kas docē. Tas, ko varam redzēt šajās ēkās, tās konceptuāli iemieso atvērtību un demokrātiju. Estētika ir līdzību un principu veicinoša studijās un visā šajā zinātnes procesā tas tikai pozitīvi mūs iespaido. Esam paredzējuši, ka tur būs apaļa meditācijas telpa, jau tagad priecājos, ka gan mēs, gan citi varēs to izmantot.

Teoloģijas patriote

Vai jaunam cilvēkam, kurš tikko pabeidzis vidusskolu, ir īstais laiks studēt teoloģiju un reliģijzinātni? Varbūt līdz tam ir jānobriest? Esmu pārliecināta, ka teoloģiju var studēt uzreiz pēc vidējās izglītības iegūšanas – tas ir laiks, kad cilvēks var viskoncentrētāk ar frišu prātu pievērsties studijām. Vai es ietu studēt teoloģiju, ja būtu vidusskolu pabeigusi šogad? Jāatzīst, es nekad neko citu neesmu darījusi, kā tikai ar teoloģiju nodarbojusies. Esmu strādājusi vienu dienu citā nozarē. Atceros – toreiz es iegāju bibliotēkā, tur bija viss ļoti labi, bet man bija sajūta, ka no plauktiem, no grāmatām, kas likās par daudz detalizētas un sausas, gaisma spīd. Esmu teoloģijas patriote. Es laikam paliktu pie tā paša.

 

Autore ir LU Teoloģijas fakultātes dekāne, profesore

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu