Šķidrais zelts • IR.lv

Šķidrais zelts

Šarifs Suki: «Pasaule izmisīgi kliedz pēc dabasgāzes, un es vēlos to piegādāt pēc iespējas ātrāk»
Džeiks Bitls, © The New York Times News Service

Kā viens restorāna īpašnieks izmainīja ASV enerģētikas nozari — Šarifa Suki tālredzīgās likmes uz sašķidrināto dabasgāzi palīdzējušas viņa valstij kļūt par vadošo fosilā kurināmā eksportētāju

Ja jūs vēlaties izstāstīt stāstu par to, kā Amerikas Savienotās Valstis kļuva par vienu no pasaulē lielākajām fosilā kurināmā eksportētājām, vispirms varat pieminēt vidējā devona laikmetu pirms aptuveni 400 miljoniem gadu, kad silta un primitīviem organismiem pilna iekšzemes jūra klāja daļu no ASV ziemeļaustrumiem un teritoriju, kur tagad stiepjas Apalaču kalni. Šīm radībām dzīvojot, vairojoties un ejot bojā, to atliekas nogulsnējās jūras dibenā un tika saspiestas zem nogulumiežu slāņiem, līdz galu galā pārvērtās pazemē iesprostotā gāzē. 

Vai arī savu stāstu varat sākt ar Nikolas Braunas Simpsones slepkavību. 1994. gada 12. jūnijā Simpsone ar dažiem ģimenes locekļiem ēda vakariņas itāļu restorānā Mezzaluna Losandželosā. Simpsones māte restorānā aizmirsa brilles. Viesmīlis Rons Goldmens, kas bija tuvs Simpsones draugs, piedāvāja tās aizvest uz viņas mājām. 

Neilgi pēc pusnakts gan Goldmens, gan Simpsone tika atrasti nodurti 35 gadus vecās sievietes mājas pagalmā. Aizdomas par šo slepkavību krita uz bijušo vīru O. Dž. Simpsonu, amerikāņu futbola zvaigzni.

Žurnālistu un fotogrāfu pūlis sāka spietot arī ap Mezzaluna. Tam sekoja ar ziņkārīgiem tūristiem pilni autobusi. Cilvēki uzmācīgi iztaujāja restorāna darbiniekus, lai uzzinātu, kāds bijis Simpsones dzīves pēdējais vakars. Pat tincināja viesmīļus par to, ko viņa bija pasūtījusi savā pēdējā maltītē (acīmredzot rigatoni). 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu