Latvijas uzņēmumi startē biržā

Olga Kņazeva

Pieci Nasdaq Riga emitenti stāsta Par to, cik sarežģīts ir bijis šis process, tā smalkumiem un finanšu ieguldījumiem, ko uzņēmumam prasījusi iziešana biržā

Kopš 1995. gada, kad Rīgas Fondu biržā sāka tirgot pirmo privatizēto uzņēmumu akcijas, pagājuši gandrīz 30 gadi. Šobrīd birža Nasdaq Riga savā paspārnē pulcē pavisam cita profila uzņēmumus. Turklāt pēc ilgāka pārtraukuma pēdējā gada laikā ar IPO (initial public offering — sākotnējo publisko piedāvājumu, no angļu val.) biržā startējuši veseli trīs Latvijas uzņēmumi. Katrs ar saviem mērķiem.

Kā tas viss sākās

Nav nekāds pārsteigums, ka sākotnēji biržā nokļuva tikai privatizēto uzņēmumu vērtspapīri. Tas nodrošināja fondu tirgus saistību ar privatizācijas procesu Latvijā analoģiski tam, kā veidojušies fondu tirgi lielākajā daļā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu. Tiesa, lielākā daļa no šiem uzņēmumiem pēc tam no biržas pazuda — kāds bankrotēja, cits aizgāja no biržas, apzināti atpērkot akcijas no mazākuma akcionāriem. Iemesli bija dažādi.

Piemēram, 2001. gadā viena no tobrīd lielākajām bankām valstī — Unibanka — pieņēma lēmumu vairs nekotēt akcijas Rīgas Fondu biržā. Lai gan tieši šīs bankas vērtspapīri līdz tam nodrošināja pat 90% no visas tirdzniecības sesijas apgrozījuma. Iemesls — lielākais akcionārs, Zviedrijas banka SEB, pārpērkot akcijas no mazākuma akcionāriem, palielināja savu daļu uzņēmumā līdz 98,2%, bet atlikušo 1,8% īpašniekiem tika piedāvāts pārdot savas akcijas par bilances cenu — 2,05 lati par akciju. Tā arī Unibankas vēsture biržā noslēdzās, tāpat kā daudziem citiem uzņēmumiem. 2011. gadā biržas oficiālajā sarakstā tika tirgotas tikai piecu emitentu akcijas, bet papildinātajā — 27. Lielā mērā tās bija finanšu krīzes sekas.

Vēl ilgu laiku pēc krīzes valsts fondu tirgus bija pietiekami stabils, tomēr mazs — gan pēc emitentu skaita, gan pēc pārdošanas apjomiem, kas izsauca ne mazumu finanšu ekspertu kritikas. Viņi uzskatīja, ka Latvija neizmanto visu fondu tirgus potenciālu. Jo valsts uzņēmumi, neraugoties uz solījumiem, tā arī neiesaistījās biržā. Tieši lielo valsts uzņēmumu akciju kotēšana biržā ļāva Lietuvas un Igaunijas vērtspapīru tirgiem apsteigt Latviju. Tāpat rīkojās arī zviedri, kotējot IPO Nordea SAS un TeliaSonera akcijas, norvēģi — Statoil vērtspapīrus, bet somi — Finnair.

Arī Latvijā ir ne mazums uzņēmumu, kas varētu veidot biržas sarakstu mugurkaulu. Eksperti uzskata, ka vispirms biržā būtu vajadzējis startēt uzņēmumiem, kas jau gadus 15—20 tiek piesaukti šajā kontekstā, proti, Lattelecom, LMT, airBaltic, lidosta Rīga un Latvijas valsts meži. Tas dotu investoriem skaidru signālu, ka laiks ieguldīt Latvijā. Pēc tam aktīvāk biržā iesaistītos arī privātie uzņēmumi.

Tomēr pēdējo gadu laikā vairāki pazīstami uzņēmumi ir sākuši darboties biržā — gan ar akcijām, gan obligācijām. To skaitā AS Virši-A, AS DelfinGroup, AS AST, AS CrossChem, AS Indexo un citi. Biržas vadība atzīmē vēl vienu svarīgu tendenci — interesi par akciju kotēšanu izrāda ne tikai lielie uzņēmumi, bet arī mazie un vidējie biznesi. Gan ar papildu akciju laišanu tirgū un to kotēšanu kādā no biržas sarakstiem, gan ar obligāciju emisiju.

Nevis «vai», bet «kad»

Indexo līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis

Svaigākais biržas jaunpienācējs ir pensiju pārvaldītājs Indexo, kas šā gada jūlija vidū veiksmīgi realizēja akciju pirmreizējo piedāvājumu un iekļuva Nasdaq oficiālajā sarakstā. Pieprasījums pēc uzņēmuma akcijām IPO laikā ievērojami pārsniedza piedāvājumu, un uzņēmumam izdevās piesaistīt 7,49 miljonus eiro. Kopumā IPO piedalījās 3562 investori, un vidējā akciju iegādes darījuma summa bija 1900 eiro.

Pēc būtības uzņēmums jau no paša sākuma bija zināmā mērā publisks, jo to veidoja nevis viens vai divi cilvēki, bet vesela uzņēmēju komanda — 30 cilvēki, skaidro Valdis Siksnis, viens no Indexo dibinātājiem un uzņēmuma valdes priekšsēdētājs. «Piecu gadu laikā akcionāru loks ir paplašinājies, un pirms akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma jeb IPO mums jau bija gandrīz 60 akcionāru. Indexo ir ticis veidots un pārvaldīts kā publisks uzņēmums. Mēs esam Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licencēts un uzraudzīts uzņēmums. Kļūšana par publisku uzņēmumu mums neprasīja būtiskas izmaiņas. Es pat teiktu, ka tas bija pašsaprotami. Mums nekad nav bijis šaubu, vai to darīt; ir pastāvējis tikai jautājums, kad to darīt,» skaidro Siksnis.

Viņš stāsta, ka galīgais lēmums par to, ka uzņēmums tiks kotēts biržā, pieņemts pagājušajā vasarā, kad komanda pieņēma stratēģisku lēmumu par bankas Indexo izveidi. Principā startēšana biržā bija nepieciešama, lai rastu līdzekļus ieguldījumam jaunās bankas pamatkapitālā. Protams, varēja izvēlēties arī citu ceļu — vai nu līdzšinējie akcionāri būtu ieguldījuši bankas kapitālā, vai vajadzētu piesaistīt papildu privāto investoru komandu.

«Tomēr IPO sniedz mums ko vairāk — mēs patiesi kļūstam par saviem klientiem, Latvijas sabiedrībai, piederošu uzņēmumu. Pirms 5—6 gadiem Indexo tika dibināts, paskatoties no klienta pozīcijām uz Latvijas pensiju pārvaldīšanas jomā pastāvošajām nejēdzībām. Mēs veidojām pensiju pārvaldītāju, kura pakalpojumus paši vēlamies izmantot, mēs negribējām maksāt augstākās komisijas OECD valstīs. Ejot IPO ceļu, mēs dalāmies ar jaunajiem akcionāriem uzņēmuma tālākā izaugsmē, bet pretim iegūstam vairākus tūkstošus atbalstītāju, kas paši izmantos uzņēmuma pakalpojumus un popularizēs to arī savu draugu un paziņu lokā. Veidojas pozitīvs apburtais loks. Pats IPO process un vēlāk publiska uzņēmuma statuss mums sniegs arī papildu atpazīstamību,» uzskata uzņēmuma vadītājs. 

Akcijas seko obligācijām

AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš: «Jārēķinās, ka sākotnējā publiskā piedāvājuma process atkarībā no uzņēmuma gatavības no idejas līdz realizācijai aizņem apmēram gadu»

Vēl viens jaunpienācējs ir DelfinGroup, kas startēja biržā pagājušā gada rudenī. Uzņēmums dibināts 2009. gadā ar pirmā lombarda atvēršanu. Šobrīd tas strādā vairākos darbības virzienos: uzņēmumam pieder valstī lielākais lombardu tīkls Banknote (vairāk nekā 90 lombardu, aptuveni puse no tiem Rīgā), sadzīves tehnikas un juvelierizstrādājumu tirdzniecība (tos uzpērk tajos pašos lombardos) un kreditēšana.

Uzņēmuma īpatnība bija tāda, ka akcionāri apsolīja izmaksāt dividendes, lai vai kas. Tieši regulāra dividenžu izmaksa, kā solīja uzņēmuma vadība, kļuva par stratēģisku risinājumu DelfinGroup.

Kā skaidro AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš, birža uzņēmumam kļuva par loģisku attīstības soli, jo tikpat svarīga kā papildu līdzekļu piesaistīšana bija arī savu pozīciju nostiprināšana tirgū un spēja ieviest jaunus produktus.

«Lai arī akcijas kotējām 2021. gada nogalē, biržā nebijām svešinieki, jo kopš 2014. gada esam tur pārstāvēti ar obligācijām. Līdz ar to daļā no procesiem mums jau bija iegūta zināma pieredze, kas noderēja, iesaistoties akciju tirgū,» skaidro Ādmīdiņš.

Bet, runājot par IPO, atšķirībā no Indexo rezultāti nebija tik spoži. Pieteikšanās DelfinGroup akcijām sākās 2021. gada septembra beigās par 1,52 eiro gabalā. Kopumā kompānija cerēja IPO laikā piesaistīt 12,76 miljonus eiro. Bet galu galā interese nebija tik liela: izdevās savākt 8,1 miljonu eiro.

Tas gan neietekmēja biznesu kopumā, tomēr atstāja iespaidu uz akciju vērtību, kas gada laikā tā arī nav pārsniegusi sākotnējā piedāvājuma cenu. Brīžiem nokrītot pat līdz 1,2 eiro par akciju, jūlija beigās cena bija 1,446 eiro. 

Tomēr tas nenozīmē, ka akcijas bija pārvērtētas vai ar tām nevajadzētu saistīties. Eksperti apgalvo, ka gluži vienkārši ne visiem investoriem ir skaidrs lombardu bizness, daudzi to pat uzskata par nepieņemamu.

Ambīcijas lielas

Virši-A valdes priekšsēdētājs Jānis Vība: «Gribam augt vēl straujāk. Attiecīgi galvenais iemesls startēšanai biržā bija tieši iespējas piesaistīt apjomīgu kapitālu, lai turpinātu īstenot uzņēmuma ambiciozo stratēģiskās attīstības plānu.» Attēlā kopā ar uzņēmuma padomes priekšsēdētāju Jāni Riekstiņu (pa kreisi)

Visbeidzot trešais biržas jaunpienācējs — Latvijā labi pazīstamais uzņēmums Virši-A, kas biržā startēja pagājušā gada rudenī. Jāpiebilst — alternatīvajā sarakstā Nasdaq Riga First North. IPO rezultātā Virši bija plānojuši piesaistīt kapitālu 6,8 miljonu eiro apmērā, novirzot lielāko daļu finansējuma alternatīvo degvielas veidu piedāvājuma un infrastruktūras uzlabošanai, lai palielinātu saspiestās dabasgāzes, biometāna un sašķidrinātās dabasgāzes, kā arī elektromobiļu uzlādes staciju pieejamību Latvijas teritorijā.

Galu galā sākotnējais piedāvājums realizējās veiksmīgi, un pieprasījums divas reizes pārsniedza piedāvājumu. Kopumā IPO piedalījās 9979 investori, kuri pieteicās uz 1 735 489 jaunajām Viršu akcijām, un kompānijai izdevās piesaistīt 7,8 miljonus eiro.

Vienas akcijas cena IPO brīdī bija 4,49 eiro, pēc tam sekoja straujš kāpums līdz 6,1 eiro par akciju, bet pēc tam — mērens kritums visa 2022. gada laikā, līdz jūlijā akcijas cena bija 4,36 eiro gabalā. Eksperti to skaidro ar investoru psiholoģiju, kas jau kļuvusi par sava veida likumu: straujai izaugsmei vienmēr var sekot straujš kritiens.

Kā stāsta Viršu valdes priekšsēdētājs Jānis Vība, kaut arī uzņēmums pēdējo gadu laikā ir uzrādījis ļoti strauju izaugsmes tempu — gan pēc tirgus daļas rādītājiem, gan pēc rentabilitātes —, ambīcijas joprojām bija augstākas par rezultātiem. Šajā gadījumā IPO rezultāts bija ne tikai finanšu jautājums.

«Gribam augt vēl straujāk. Attiecīgi galvenais iemesls startēšanai biržā bija tieši iespējas piesaistīt apjomīgu kapitālu, lai turpinātu īstenot uzņēmuma ambiciozo stratēģiskās attīstības plānu. Tāpat jāmin, ka, lai nokļūtu biržā, saraksts ar dažādiem mājasdarbiem ir salīdzinoši liels. Tos izpildot, palīdzējām uzņēmumam pilnveidoties un kļūt vēl sakārtotākam un līdz ar to konkurētspējīgākam tirgū. Vēl viens iemesls kļūt par kotētu uzņēmumu ir tas, ka birža ir lielisks instruments, kuru izmantot komunikācijā ar savu klientu bāzi. Pēc kotācijas mums ir vairāku tūkstošu liels aktīvo investoru portfelis, kuri tajā pašā laikā ir arī ļoti uzticīgi uzņēmuma klienti,» stāsta Vība.

Nopietna gatavošanās

Tomēr grūtību IPO procesā ir ne mazāk kā ieguvumu. Svarīgākais faktors, kas jāņem vērā, — atpakaļceļa nav. Pareizāk sakot, tāds, protams, pastāv, tomēr sarežģījumu šajā ceļā būs vēl vairāk, nekā dodoties uz priekšu.

Jānis Vība stāsta, ka viss process, sākot no brīža, kad akcionāri pieņēma lēmumu, līdz pirmajam biržas zvanam, aizņēma aptuveni gadu. Kādi sagatavošanās darbi bija jāveic?

«Nozīmīgs process ceļā uz biržu ir juridiskais bloks. Tajā notika korporatīvās pārvaldības un kultūras pilnveidošana, veicām apjomīgas izmaiņas Viršu uzņēmumu grupā, pilnveidojām pārvaldības struktūru, izstrādājām korporatīvās pārvaldības dokumentāciju, tika pilnveidota risku pārvaldība. Ceļā uz biržu veicām padziļinātās juridiskās izpētes rezultātā identificēto mājas darbu sagatavošanu, kā arī strādājām pie uzņēmuma prospekta un vides, sociālās un pārvaldības ziņojuma, kas tika publiskots 2021. gada oktobrī,» viņš stāsta.

Turklāt nācās arī krietni piestrādāt pie finanšu procesu transformācijas. «Piemēram, uzņēmums veica pāreju uz starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un sāka uzņēmuma grupas ikmēneša konsolidācijas procesu. Tāpat būtiska loma tika pievērsta Viršu zīmola stiprināšanai publiskajā telpā,» skaidro Vība. 

Process tiešām nav vienkāršs, sarunas laikā atzīst arī Valdis Siksnis, kaut arī Indexo jau iepriekš lielā mērā darbojās kā publisks uzņēmums un revolucionāras pārmaiņas nenācās veikt, turklāt netika piesaistīti arī finanšu konsultanti.

«Mēs nolēmām neizmantot nevienu investīciju banku, jo kas gan labāk par mums pašiem spēs uzrunāt mūsu klientus un Latvijas sabiedrību ar aicinājumu piedalīties IPO! Ar šādu pieeju mēs ietaupījām arī kādu pusmiljonu eiro mūsu akcionāru naudas, ko varēsim izmantot jaunās bankas izveidē. Neesam vēl paspējuši veikt visus aprēķinus, bet aptuveni IPO mums ir izmaksājis 200—250 tūkstošus eiro. Tas nav daudz šādam sarežģītam uzdevumam. Iespējams, tas ir vislētākais IPO Baltijā,» spriež Siksnis.

Tomēr tieši juridiski process ir sarežģīts, tāpēc ir ļoti svarīgi piesaistīt prasmīgu un pieredzējušu juridisko konsultantu. Šajā jautājumā Indexo palīdzēja Eversheds Sutherland Bitāns komanda. Nenoliedzami, ļoti būtiski ir arī noteikt pareizu akcijas cenu. 

«Pareizas cenas noteikšana ir ļoti svarīga, tāpēc uzņēmumam IPO process ir labs un, iespējams, arī dārgs tests. Ja noteiktā cena ir par augstu, tad IPO izgāzīsies un jūs vienkārši nespēsit piesaistīt iecerēto naudas summu. Savukārt, ja IPO pieprasījums daudzas reizes pārsniegs piedāvājumu, tad cena ir bijusi pārāk zema un jūs neesat labi rūpējies par pašreizējo uzņēmuma akcionāru interesēm. Rezumējot, labākais IPO rezultāts ir pieprasījums, kas pārsniedz piedāvājumu, jo tas parāda investoru uzticēšanos, taču nebūtu labi, ja pieprasījums pārsniegtu piedāvājumu vairākas reizes,» stāsta Indexo vadītājs.

Par to, ka iziešana biržā ir milzīgs izaicinājums uzņēmumam gan no resursu, gan uzņēmuma vadības perspektīvas, atzīst arī Didzis Ādmīdiņš. «Jārēķinās, ka sākotnējā publiskā piedāvājuma process atkarībā no uzņēmuma gatavības no idejas līdz realizācijai aizņem apmēram gadu. Ilgumu nosaka vairāki faktori, piemēram, vai uzņēmums gatavo finanšu pārskatus, tiek auditēts, vai notiek efektīva finanšu uzskaite. Kā jau minēju, mēs tikām pārstāvēti biržā ar obligācijām, tāpēc daļēji bijām jau gatavi,» viņš stāsta.

Kas kavē attīstību?

Tomēr, neraugoties uz grūtībām, startēšanai biržā uzņēmumam ir pluss. Sava veida kvalitātes standarts, kas pierāda, ka uzņēmumam ir laba korporatīvā kultūra, pareiza pārvaldība, tas strādā caurspīdīgi. Tas, ka pēdējos gados aizvien vairāk Latvijas uzņēmumu startē biržā, pamudina arī pārējos, uzskata Ādmīdiņš.

Taču Latvijas fondu tirgus joprojām ir samērā pasīvs. Pat ņemot vērā pēdējo divu gadu salīdzinoši lielo aktivitāti, jaunus emitentus joprojām var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem (šeit, protams, vērts pieminēt arī kosmētikas ražotāju Madara, kas iesaistījās biržā 2017. gadā), apgalvo uzņēmējs. 

Joprojām pastāv uzskats, ka kapitāla tirgus Latvijā ir sekls, saka Valdis Siksnis. Tātad normālas summas tajā piesaistīt nevarot. Taču pēdējie IPO piemēri šo mītu apgāž. «Finanšu pratība Latvijā uzlabojas, un arī mazie investori kļūst arvien aktīvāki. Ja būs apjomīgāki IPO, gan jau pamodīsies arī institucionālie investori. Nepateikšu neko jaunu vai oriģinālu, bet vairāku lielo valsts un, iespējams, arī pašvaldību uzņēmumu kotācija būtu ne tikai acīmredzams atbalsts Latvijas kapitāla tirgum, bet spiestu vēl vairāk uzlabot šo uzņēmumu pārvaldību. Tiem, kas baidās no privatizācijas vai kā tamlīdzīga, varu teikt, ka kotācija valstij dod iespēju, bet ne pienākumu pārdot daļu no šo uzņēmumu akcijām. IPO vai biržas kotācija ir uzraudzīts, regulēts un caurspīdīgs process. Tas dotu iespēju arī mums — Latvijas iedzīvotājiem — kļūt tiešā veidā par šo uzņēmumu līdzīpašniekiem,» viņš saka.

DelfinGroup valdes priekšsēdētājs ir pārliecināts, ka Latvijā vienkārši vēl nav izveidojušās tādas ieguldīšanas tradīcijas kā, piemēram, ASV vai Rietumeiropā. «Arī tepat kaimiņos Igaunijā redzam, ka investēšanas kultūra ir attīstījusies straujāk nekā pie mums — mēs to novērojām arī AS DelfinGroup IPO laikā, kad vairāk nekā 70% piesaistīto investoru bija tieši no Igaunijas. Attiecīgi — ja sabiedrībā ir zema interese par investēšanu publiskos uzņēmumos, tad arī uzņēmumu interese par startēšanu biržā ir zemāka. Plašāk skatoties, ir svarīgi izglītot iedzīvotājus finanšu jautājumos un veidot investēšanas kultūru Latvijā. Tas ir ilgtermiņa mērķis. Pārredzamākā periodā būtu nepieciešams finansiāls un konsultatīvs atbalsts uzņēmumiem, kuri apsver šādu ideju. Šobrīd uzņēmumiem ir pieejams Eiropas Savienības līdzfinansējums akciju emisijai biržā, kas ir pozitīvs solis Latvijas kapitāla tirgus attīstībā,» stāsta Ādmīdiņš. 

Arī Viršu valdes priekšsēdētājs Jānis Vība uzsver valsts uzņēmumu lomu kapitāla tirgus attīstībā. «Latvijā biržas uzņēmumu kapitalizācijas līmenis pret iekšzemes kopproduktu ir viens no pašiem zemākajiem Eiropā. Tā iemesls varētu būt iedzīvotāju finanšu pratības jautājums, jo vēsturiski iedzīvotāji nav pārlieku izglītoti biržas un akciju tirgus jautājumos. Tāpat mums ir trūkuši labie piemēri no lieliem uzņēmumiem, kuri ir sākuši kotāciju biržā.»

Taisiet lētāk, un viss aizies!

Ir vairāki iemesli, kāpēc Latvijas uzņēmumi nesteidzas kotēt akcijas biržā, bet nereti izvēlas pierastākus finansējuma piesaistes veidus. Pirmkārt, kā jau iepriekš minēts, trūkst valsts uzņēmumu piemēra. Otrkārt, iespējams, daudzus nobiedē citu neveiksmes. Piemēram, atkritumu apsaimniekotājs Eco Baltia 2012. gadā paziņoja par nodomu startēt Rīgas un Varšavas biržās, bet pēdējā brīdī no šī plāna atteicās, novērtējot nepietiekamu interesi tirgos. Eksperti apgalvoja, ka uzņēmums pieprasījis pārāk daudz naudas, tas ir, pārvērtējis ieguldījuma pievilcību. Tajā pašā gadā lieltirgotājs Elko Group paziņoja par došanos biržā, bet pēc dažiem mēnešiem atteicās no šiem plāniem. Atkal piesaucot nelabvēlīgu situācija fondu tirgū. Visbeidzot, uzņēmuma akciju kotēšana biržā ir dārgs process, ko ne visi var atļauties.

Normunda Berga vadītais uzņēmums SAF Tehnika biržā startēja jau 2004. gadā. «Mēs neizgājām biržā, lai piesaistītu naudu. Mums birža kļuva par kompromisu»

Šajā ziņā interesanti uzklausīt kapitāla tirgus «dinozaura» Normunda Berga viedokli. Viņa vadītais uzņēmums SAF Tehnika startēja biržā 2004. gadā. Taču iemesls šim solim bijis īpašs. «Mēs neizgājām biržā, lai piesaistītu naudu. Mums birža kļuva par kompromisu. Uzņēmumam bija piesaistīts riska kapitāls, kam vajadzēja iziet no tā. Bet SAF Tehnika menedžments negribēja uzņēmumu pārdot, mēs gribējām būt neatkarīgi. Tāpēc arī birža bija kompromiss — lai ieguldījumu fondi mierīgi izietu, bet mēs nezaudētu kontroli pār uzņēmumu,» stāsta Bergs.

Kas, viņaprāt, būtu jāmaina, lai Latvijas kapitāla tirgū emitentu būtu vairāk? «Birža — tas ir dārgi! Lai kotētos biržā, visi audita izdevumi un samaksas konsultantiem var izmaksāt aptuveni 30—40 tūkstošus eiro gadā,» stāsta Bergs. «Vēl viens svarīgs apstāklis — Latvijā ir ļoti dārgs depozitārijs. Tev jāmaksā par to, ka banka tur tavu vērtspapīru kontu, ar procentiem no šīm akcijām. Tā ir viena no būtiskākajām problēmām. Mums ir nenormāli augsta maksa par konta uzturēšanu. Tas viss līgumā minēts sīkajā drukā, tāpēc, saņemot rēķinu, jākrīt ģībonī. Igaunijā tas ir nesalīdzināmi lētāk nekā Latvijā. Galu galā izrādās, ka mums ir maz emitentu, tāpēc mūsu depozitārijam ir jāsadala savi izdevumi uz šo nelielo klientu skaitu. Bet, ja šie izdevumi būtu mazāki, emitentu skaits būtu lielāks. Tas ir mūžīgs jautājums par vistu un olu.»

Tāpēc arī birža ir piemērotāka lieliem uzņēmumiem, kuru pārdošanas apjoms lielāks par 50 miljoniem eiro gadā. «Bet Latvijā tādu ir ārkārtīgi maz! Mēs savukārt patiesībā bijām pārāk slinki, lai dotos prom no biržas.»

Tomēr ir arī plusi. Viens no lielākajiem ieguvumiem uzņēmumiem, kuru akcijas tiek kotētas biržā, ir caurspīdīgums. «Darbs ar lielajiem kreditoriem vai partneriem norit vieglāk, ja esi biržā. Kad partneris lūdz tevi atsūtīt finanšu dokumentus, bet tu kā atbildi aizsūti saites uz 18 gadu biržas pārskatiem, daudzi jautājumi atkrīt. Runa drīzāk ir par reputāciju. Vairāk īpašu ieguvumu mēs neredzam. Bet, salīdzinot tos ar mīnusiem — arvien pieaugošajām pārskata prasībām, tajā skaitā par to, kas attiecas uz jautājumu par naudas atmazgāšanu —, ir ļoti jādomā, vai mums tiešām to vajag? Bet, protams, paliek nākotnes jautājums. Kad jau esi biržā, vari izlaist papildu akcijas vai obligācijas, nevis sākt šo ceļu no nulles.»

Obligācijas — biļete uz biržu

Arī korporatīvo obligāciju izlaišana ir ceļš uz biržu. Daudziem tas var kļūt arī par pirmo soli, lai izmēģinātu savus spēkus vērtspapīru tirgū.

No šī gada 31. marta Baltijā lielākais lietotu automašīnu tirgotājs Longo Group ir iekļauts biržas Nasdaq Riga Baltijas First North obligāciju sarakstā. Kopējais vērtspapīru izlaides apjoms ir trīs miljoni eiro, dzēšanas termiņš — 2024. gada 30. novembris. Bet kāpēc tieši obligācijas, nevis akcijas?

Lietotu automašīnu tirgotāja Longo Group dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps: «Pateicoties obligācijām, jau tuvākajā laikā mēs plānojam sasniegt apgrozījumu 100 miljonu eiro apmērā, kā arī doties uz jaunu tirgu — Poliju»

Obligāciju izlaides mērķis bija piesaistīt papildu finansējumu, lai veicinātu uzņēmuma turpmāko izaugsmi un attīstību, stāsta Edgars Cērps, Longo Group dibinātājs un valdes priekšsēdētājs. «Izmantojot piesaistītos līdzekļus, mēs vēlamies būtiski palielināt mūsu piedāvāto mašīnu sortimentu. Pateicoties obligācijām, jau tuvākajā laikā mēs plānojam sasniegt apgrozījumu 100 miljonu eiro apmērā, kā arī doties uz jaunu tirgu — Poliju,» viņš stāsta. «Kāpēc tieši obligācijas? Viens no faktoriem — mūsu uzņēmums ir ļoti labi kapitalizēts: pašu kapitāla apjoms salīdzinājumā ar aizdevumiem ir itin liels. Ja tā ir, vislabāk izmantot obligācijas. Otrs — Longo Group strauji aug un attīstās, tātad pieaug arī uzņēmuma vērtība. Tas nozīmē, ka nākotnē akciju laišana būtu izdevīgāka nekā tagad. Treškārt, akciju laidiens ir supersarežģīts process. Jau obligācijas ir ļoti sarežģīts process, bet akcijas ir vēl sarežģītākas.»

Taču arī pirms obligāciju laišanas tirgū jāpaveic «mājasdarbs». Pirmkārt, jābūt sakārtotai uzņēmuma iekšējai struktūrai. «Nevar vienkārši teikt — mēs gribam izlaist obligācijas. Uzņēmumam jāiesniedz neatkarīgā auditā veiktie pārskati. Ļoti vēlams, lai to veiktu starptautiski atzīts uzņēmums. Jābūt gataviem arī turpmāk reizi ceturksnī publicēt finanšu pārskatus. Tātad, nevis veikt šo procedūru vienreiz, bet uzturēt iekšējo kārtību uzņēmumā tikpat augstā līmenī un saglabāt caurspīdīgumu arī turpmāk, » viņš saka.

Ir daudz tehnisku nianšu. Piemēram, jāvienojas ar banku par obligāciju apjomu, garantijām un mērķiem. Ir jāsagatavo apjomīga riska analīze, attīstības plāns, nodrošinājums. «Juridiskie aspekti ir diezgan sarežģīti, lai nodrošinātu obligāciju turētāju interešu aizsardzību. Ar projektu strādāja vairāk nekā 10 cilvēku — juristi, ekonomisti, baņķieri. Sagatavošana ilga vairāk nekā pusgadu, un tas prasīja ne tikai laika, bet arī nopietnu finanšu ieguldījumu, jo tika pieaicināti arī augstas klases ārštata speciālisti,» skaidro Cērps.

Tomēr, saskaitot plusus un mīnusus, ieguvumu tik un tā bijis vairāk, saka Cērps. «Pluss ir līdzekļu piesaiste uzņēmuma attīstībai. Tas pozitīvi ietekmē arī pašas organizācijas strukturētību un attīstības plānu. Tā kā prasības kompānijām, kuras izlaiž obligācijas, ir ļoti augstas, investoriem tiek nodrošinātas augstas noguldījumu drošības garantijas. Turklāt obligācijas pozitīvi ietekmē mūsu reputāciju. Un katrs nākamais obligāciju laidiens notiek arvien vienkāršāk un vienkāršāk.»

Savukārt viens no trūkumiem ir tas, ka jāmaksā procents no pilnās aizdevuma summas, nevis tikai par to, ko jau esi iztērējis. Aizņēmumu un pārskatu administrēšana, kas saistīta ar iestāšanos biržā, arī ir slodze uzņēmumam, kas prasa gan laiku, gan naudu. «Visbeidzot, publiskums. Agrāk mēs varējām nākt klajā ar jebkādu priekšlikumu — praktiski kā politiķi. Brīvi runāt par saviem plāniem, sasniegumiem, mērķiem. Tagad visai šai informācijai vispirms jāparādās biržā, un tikai pēc tam tā var tikt izteikta, piemēram, intervijās vai preses relīzēs,» stāsta uzņēmuma vadītājs.

Taču esot vēl kāda Latvijas tirgus īpatnība, kas uzņēmumiem liek biežāk izšķirties par obligāciju izlaidi. «Bankas ir ļoti uzmanīgas un nevēlas dot aizdevumus attīstībai maziem vai jauniem uzņēmumiem. Tāpēc mums ir tik maz jaunuzņēmumu. Lai saņemtu kredītu, ir nepieciešams apgrozījums, darba stāžs, attīstības plāns. Lai sasniegtu apgrozījumu un darba stāžu tirgū, nepieciešami līdzekļi. Tāpēc mums ir tik maz labu jaunu uzņēmumu — viņiem neviens nevēlas dot naudu.»

Kā kļūt stiprākiem?

Signet Bank Investīciju pārvaldes vadītāja Kristiāna Janvare: Latvijā kapitāla tirgus joprojām ir mazs un neattīstīts

Pēdējā laikā arvien vairāk Latvijas uzņēmumu interesējas par finansējuma piesaistes iespējām ar kapitāla tirgu starpniecību, stāsta Kristiāna Janvare, Signet Bank Investīciju pārvaldes vadītāja.

2021. gadā Signet Bank Baltijas uzņēmumiem ar obligāciju emisiju palīdzību piesaistīja nepilnus 160 miljonus eiro. Tomēr joprojām populārākie investīciju veidi ir banku aizņēmumi un uzņēmumu īpašnieku pašu kapitāls. Turklāt kapitāla piesaiste ar finanšu instrumentu palīdzību pretstatā citām attīstītajām valstīm, kurās nereti obligāciju tirgus apjoms pārsniedz bankas kredītportfeļu apjomu, ir nemainīgi zema.

«Tajā pašā laikā Latvijā banku kreditēšanas aktivitāte joprojām saglabājas salīdzinoši vāja, lielāko banku kreditēšanas politikas ir konservatīvas, un karadarbības sākums Ukrainā situāciju noteikti nav uzlabojis. Bankas labprāt finansē noteikta tipa projektus un uzņēmumus ar pietiekamu nodrošinājumu (vēlams — nekustamā īpašuma veidā), kā rezultātā ne visiem finansējums pieejams pilnā apmērā savu investīciju plānu realizēšanai. Šā iemesla dēļ alternatīvie finansējuma veidi, piemēram, obligāciju un akciju emisija, ieņem aizvien būtiskāku lomu,» viņa uzskata.

Tomēr Janvare atzīst, ka Latvijā kapitāla tirgus joprojām ir mazs un neattīstīts. Mums ir diezgan maz emitentu, it īpaši lielo uzņēmumu, kas varētu būt interesanti arī starptautiskajiem investoriem. «Rezultātā uz mūsu tirgu lielākoties skatās tikai Baltijas un tuvējā reģiona investori. Arī lielākajiem vietējiem investoriem — pensiju plāniem, kuri ar savu izmēru būtiski pārauguši vietējo kapitāla tirgu — salīdzinoši mazās vietējās emisijas nešķiet saistošas, tāpēc galvenā investoru bāze Latvijas uzņēmumu vērtspapīru emisijās ir privātie investori, vietējie ieguldījumu fondi, kuru kopskaits Latvijā ir neliels, un family-office tipa investori, kuri arī krietni plašāk pārstāvēti Lietuvā un Igaunijā nekā Latvijā,» skaidro finansiste.

Tomēr pēdējā laikā vērojama pozitīva dinamika — pieaugoša Latvijas biznesa interese par kapitāla piesaistes iespējām finanšu tirgos. «Kopš 2021. gada sākuma biržā veiksmīgi ienākuši trīs jauni Latvijas akciju emitenti, kas rāda pozitīvu piemēru citiem Latvijas uzņēmumiem. Obligāciju segmentā aktivitātes pieaugums skaitliski ir vēl nozīmīgāks. 2021. gadā, pēc Signet Bank aplēsēm, Latvijas uzņēmumi ar obligāciju emisiju starpniecību piesaistīja 664 miljonus eiro, kas ir nedaudz mazāk par kopējo banku no jauna izsniegto aizdevumu apjoma uzņēmumiem, kas savukārt 2021. gadā sasniedza 709 miljonus eiro. Līdzekļus ar obligāciju emisijām veiksmīgi ir piesaistījuši dažādu izmēru uzņēmumi, piemēram, zivju konservu ražotājs Banga, juvelierizstrādājumu veikalu tīkls Given Jewellery, automašīnu tirgotājs Longo,» stāsta Signet Bank eksperte.

Kādi ir ieguvumi no akciju kotēšanas biržā

  1. IPO sniedz iespēju piesaistīt līdzekļus stratēģiski svarīgu projektu realizācijai, piemēram, Indexo gadījumā. Tāpat līdzekļu piesaiste dos iespēju veicināt izaugsmi, palielināt apgrozāmo līdzekļu apjomu un ieguldījumus, veidot zinātniskos pētījumus, veikt refinansēšanu vai samazināt parādus.
  2. Pieaug uzņēmuma tirgus vērtība. Lielākas likviditātes dēļ un tāpēc, ka informācija par uzņēmumu kļūst pieejamāka, ir iespējams precīzāk noteikt publiskā uzņēmuma cenu, kas parasti pārsniedz līdzīgu privāto kompāniju vērtību.
  3. Uzlabosies uzņēmuma reputācija, jo kotēšana biržā zināmā mērā ir uzņēmuma kvalitātes un caurspīdīguma zīme. Turklāt tā ir arī iespēja reklamēt uzņēmumu un tā produktu, padarīt to pazīstamu, populāru un pieprasītu ne tikai savā valstī, bet arī pasaules līmenī. Kā rāda Viršu gadījums, tas var kļūt arī par jaunu klientu piesaistes veidu.

Padomi uzņēmumiem, kas plāno obligāciju izlaišanu

  1. Jāveido uzņēmuma attīstības plāns. Ir daudz finansējuma piesaistes veidu, un obligācijas ir tikai viens no tiem. Iespējams, ka obligācijas būs tikai daļa no dažādu finansējuma piesaistes risinājumu kopuma.
  2. Jāsaprot, kāds ir patiesais naudas apjoms, kāds uzņēmumam nepieciešams. Tāpēc ļoti svarīga ir uzņēmuma kapitalizācija.
  3. Jādomā, vai uzņēmums tiešām gatavs un var atļauties ieguldījumus dokumentācijas sagatavošanā. Tas ir ļoti dārgs un darbietilpīgs process.

Ieguldītāju aktivitātes veicināšanas iespējas


Daiga Auziņa-Melalksne,
biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja

Latvijas kapitāla tirgus attīstība ir bijusi pakāpeniska, bet pēdējos gados — īpaši veiksmīga. Pagājušais gads bijis veiksmīgākais Baltijas biržas vēsturē. Un jau šobrīd redzam, ka šī interese turpināsies.

Ir novērojamas vairākas tendences. Pirmkārt, biržu aizvien vairāk izvēlas mazi un vidēji Latvijas uzņēmumi. To ir veicinājuši vairāki faktori — gan finansējuma pieejamība (pieprasījums no investoriem), gan uzņēmumiem pieejamie atbalsta instrumenti. Vienlaikus būtiski augusi Latvijas iedzīvotāju interese par biržu — viņi to saskata kā labu iespēju, lai uzkrājumus pārvērstu produktīvās investīcijās, kļūstot par Latvijas vai Baltijas uzņēmumu līdzīpašniekiem. 

Iespēja, kuru līdz šim neesam izmantojuši, ir kapitāla tirgus sniegtās priekšrocības valsts uzņēmumiem. Tas ne tikai pavērtu plašākas iespējas šo kapitālsabiedrību straujākai attīstībai, bet arī veicinātu orientāciju uz vērtības pieaugumu, caurspīdīgumu un labāku pārvaldību. Savukārt sabiedrībai tas pavērtu iespējas ieguldīt mūsu pašu uzņēmumos, veicinot iedzīvotāju labklājību. 

Atšķirībā no aizņēmuma bankā vai riska kapitāla piesaistes biržā finansējums tiek piesaistīts no plaša investoru loka — par uzņēmuma ieguldītājiem kļūst ne tikai profesionāli investori, bet nereti arī paša uzņēmuma darbinieki un klienti. Turklāt tā ir nauda, kura uzņēmumam nav jāatdod, jo paplašinās akcionāru loks un akcionāri pelna no dividendēm vai no akciju cenas pieauguma biržā. Bet līdzšinējie akcionāri un vadības komanda var turpināt uzņēmuma izaugsmes stratēģiju. Visbeidzot, biržas uzņēmumi iegūst starptautisku reputāciju un redzamību, kas palīdz, eksportējot pakalpojumus. 

Mūsdienās uzņēmuma vērtību veido ne tikai šodienas biznesa vērtība, bet arī tā ilgtspēja. Labi pārvaldīti uzņēmumi ir konkurētspējīgāki, noturīgāki krīzes apstākļos un spēj veiksmīgāk piesaistīt finansējumu uzņēmuma izaugsmei.

Foto no Ir Nauda, LETA un uzņēmumu arhīviem

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu