Gadsimta lielākā krīze — pārvarama tikai kopīgi • IR.lv

Gadsimta lielākā krīze — pārvarama tikai kopīgi

Uldis Biķis, Latvijas Finiera padomes priekšsēdētājs

Nebaidos atzīt, ka pandēmijas radītās sekas un pat pirms 14 gadiem piedzīvotā ekonomiskā krīze nobāl to izaicinājumu priekšā, kas Latvijas sabiedrību gaida šoruden. Krievijas sāktā kara rezultātā joprojām strauji augošās energoresursu cenas Eiropā izraisījušas fundamentālu pārmaiņu procesus, ko preču un pakalpojumu sadārdzinājuma veidā izjūt iedzīvotāji ikvienā valstī. Tikai Latvijā, ņemot vērā nevienlīdzīgo labklājības līmeņa sadalījumu, apkures sezonai sākoties, tas izraisīs vēl nebijušu sociālo spriedzi. 

Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā esam par aptuveni pusceļu pietuvojušies rietumvalstu labklājības līmenim. Pamatvajadzību īpatsvaram patēriņa grozā samazinoties, kā sabiedrība varam atļauties aizvien lielāku komfortu. Tomēr pārtikai, mājoklim, apģērbam, veselības aprūpei un izglītībai joprojām tērējam proporcionāli krietni vairāk nekā cilvēki Vācijā, Francijā vai Nīderlandē, tāpēc jebkuru sadārdzinājumu izjūtam daudz sāpīgāk. Lai panāktu izlīdzinājumu, līdzšinējā attīstības tempā būtu vajadzīgi vēl 20—30 gadi. 

Tagad no jauna ar troksni krītošais dzelzs priekškars mūs ir strauji pamodinājis no paļāvības dabiskajam pielāgošanās plūdumam. Nepārspīlējot var prognozēt, ka rudenī un ziemā papildu izmaksas par degvielu, elektrību un siltumu Latvijas mājsaimniecībām var sasniegt pusmiljardu eiro mēnesī.

Ja nespēsim vienoties par kopēju ceļu šīs krīzes pārvarēšanā, uz spēles kārtējo reizi būs likts pats vērtīgākais — Latvijas cilvēki. Bet mēs nedrīkstam pieļaut jaunu emigrācijas vilni. Par mūsu galveno prioritāti jāliek ilgtspējīgo tautsaimniecības nozaru attīstība atbilstoši to nākotnes potenciālam, atalgojuma pieaugums un mērķēts atbalsts visvairāk apdraudētajām sabiedrības grupām, kā arī gudru taupības pasākumu īstenošana ar strukturālām pārmaiņām, nezaudējot investīciju līmeni tautsaimniecībā. Uzdevums to salāgot ir grūts, bet no tā atkarīga Latvijas valsts un brīvas sabiedrības pastāvēšana. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu