Uģis Niedre. Foto — Maira Dudareva
Uzdevumu papētīt Turaidas klaušinieku māju vēsturnieks Uģis Niedre izvērtis apjomīgā pētījumā par muižu saimēm. Kāpēc tas ir tik interesanti? Tāpēc, ka daudziem no mums senčos ir muižas ļaudis. Arī Uģim Niedrem
Grāmatas nav pieņemts mērīt kilogramos, bet Uģa Niedres Pilsdrupu paēnā. Turaida. Muiža. Pagasts. Apkārtne ir neredzēti bieza grāmata (943 lappuses), tāpēc neviļus izsprūk jautājums — cik sver? Gandrīz divarpus kilogramus! Iespaidīgs pētījums par 19. gadsimta Turaidas, Lēdurgas, Siguldas un Krimuldas pusē dzīvojošajiem ļaudīm, kuru darba gaitas bija saistītas ar muižu.
Muiža kā pētījuma epicentrs izvēlēta tāpēc, ka līdz pat 20. gadsimta sākumam muiža Latvijas teritorijā bija galvenā saimnieciski administratīvā forma. Katras muižas aramzemēs, pļavās, augļu dārzos, mežos, ūdenskrātuvēs, krogos, dažādās ražotnēs, saimniecības ēkās strādāja un dažkārt arī lustējās un vaļojās desmitiem dažādu cilvēku. Un, lai gan vēsturnieks pirms desmit gadiem sākotnēji uzņēmās papētīt tikai Turaidas klaušinieku gaitas, pētījuma vērti šķita ne tikai puiši un meitas, kas ieradās muižā klaušas pildīt. Kā dzīvoja muižas istabenes un bērnu meitas, vešerienes un ķēkšas, zirgu puiši, dārznieks, kučieris un sulainis, mežsargs un vagars, galu galā — arī muižas pārvaldnieks? Pilsdrupu paēnā ir vērienīgākais pētījums par šo jautājumu.
